Pirms vēlēšanām politiķi sola risināt LIZDA aktuālās problēmas

Pirms vēlēšanām sešas partijas parakstījušas vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), apliecinot savu apņemšanos pievērsties nozares problēmu risināšanai, aģentūru LETA informēja arodbiedrībā.

LIZDA politiskajiem spēkiem "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "No sirds Latvijai", "Latvijas attīstībai" un "Saskaņa" piedāvājusi vienošanos par 12.Saeimas un Ministru kabineta uzdevumiem, kurā ir 22 punkti.

Izskatot LIZDA piedāvājumu, visiem punktiem piekritusi vienīgi "Saskaņa". Savukārt "Latvijas attīstībai" nav piekritusi apņemties izstrādāt un īstenot rīcības plānu jauno pedagogu motivēšanai un piesaistei darbam izglītības iestādēs. Citas partijas šo prasību atbalstījušas.

Lai gan pašreizējās koalīcijas partijas piekritušas izglītības un zinātnes nozarei nodrošināt ikgadējo valsts budžeta pieaugumu, partijas atteikušās no LIZDA piedāvājuma noteikt ikgadējo palielinājumu 10% apmērā. Šai prasībai nav pievienojusies arī Ingunas Sudrabas partija "No sirds Latvijai".

Koalīcijas partijas apņēmušās ieviest pedagogu darba samaksas modeli, kas paredz par līdzvērtīgas kvalifikācijas darbu nodrošināt samērojamu atalgojumu, tostarp pirmsskolā. Tomēr no vienošanās izņemta prasība atalgojuma modeli balstīt 40 stundu darba nedēļā ar noteiktu kontaktstundu skaitu (līdz 21), kas pēc būtības ir viens no pašlaik piedāvātajiem pedagogu darba samaksas modeļiem, uz kura nosacījumiem uzstāj LIZDA.

Tāpat saistībā ar pedagogu algām šīs partijas vienošanās dokumentā nav iekļāvušas punktu par to, ka pedagogu atalgojums nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, to reizinot ar koeficientu 1,2.

Tāpat nekonkrēta palikusi koalīcijas partiju un "No sirds Latvijai" apņemšanās nodrošināt pakāpenisku valsts budžeta palielinājumu zinātnes un augstākās izglītības finansēšanai. Lai gan tās apņēmušās finansējumu audzēt līdz noteiktajam apjomam, kas atrunāts attiecīgi Zinātniskās darbības likumā un Augstskolu likumā, partijas izvairījušās no solījuma ik gadu zinātnei paredzēt finansējuma pieaugumu par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet augstākajai izglītībai - par 0,25% no IKP.

LIZDA vēlējās iegūt politisko partiju garantijas, ka, sākot ar 2016.gadu, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu nodrošina valsts. Koalīcijas partijas prasību nolēmušas akceptēt ar nosacījumu, ka tas tiktu īstenots pakāpeniski, bet "No sirds Latvijai" atcēlusi arī LIZDA noteikto termiņu - 2016.gadu.

"No sirds Latvijai" piekritusi stimulēt darba devējus veidot prakses vietas profesionālo skolu audzēkņiem un augstskolu studentiem, tomēr LIZDA vēlmei to darīt, mērķim pielāgojot nodokļu politiku, partija nav piekritusi.

Koalīcijas partijas pilnībā atteikušās parakstīties par augstākajā izglītībā un zinātnē nodarbināto atalgojuma grafika izstrādes nodrošināšanu. Tāpat šīs partijas nav piekritušas izstrādāt tādu politiku, lai personām, kuras par valsts budžeta līdzekļiem ieguvušas augstāko izglītību Latvijā, pēc studiju beigšanas Latvija būtu jānostrādā trīs gadi, bet, aizbraucot no valsts, maksa par studijām būtu jāatmaksā. Sudrabas partija šo piedāvājumu atbalstījusi, atsakoties vienīgi no konkrēta gadu skaita.

Ar nosacījumu par speciālo pensiju shēmu koalīcijas partijas piekritušas risināt jautājumu par izdienas pensiju piešķiršanu pedagogiem ar 30 gadu pedagoģiskā darba stāžu, kā arī apņēmušās nepieļaut priekšlaicīgas pensionēšanās atcelšanu.

Koalīcijas partijas attiekušās apņemties ievērot LIZDA noteikto prasību regulāri paaugstināt minimālo algu un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.

Visas partijas vienojušās izglītības un zinātnes nozari noteikt par prioritāti Valdības deklarācijā, kā arī apstiprināt ar sociālajiem partneriem saskaņotu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku 2015.gadam un turpmākajiem gadiem.

Partijas apņēmušās nodrošināt savlaicīgu valsts līdzfinansējumu Eiropas struktūrfondu projektiem izglītības un zinātnes jomā, ka arī saglabāt valsts un pašvaldības budžeta dotāciju izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai.

Partijas piekritušas ieklausīties sociālajos partneros, izstrādājot likumus un Ministru kabineta noteikumus sociālās drošības jautājumos.