Pedagogiem sola virtuālu algas modeli un naudu

Jaunais pedagogu algas modelis paredz nākamgad ieviest 36 stundu darba nedēļu, kā arī palielināt algas par 10%, kas naudas veidā nozīmētu 709 eiro par slodzi. Tam būs vajadzīgi papildus 36 miljoni eiro, taču pedagogi ļoti šaubās, vai šāda summa valsts budžetā tiks atrasta.

Jaunā algas modeļa, ko vakar Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē prezentēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), aprobācija plānota jau šogad 14 pašvaldību 34 skolās. Tas vajadzīgs, lai varētu pārbaudīt realitātē jaunā modeļa darbību un izdarītu korekcijas slodzes un likmju sadalē, skaidroja IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule, norādot, ka tam nevajadzētu radīt nepieciešamību apcirpt skolotāju skaitu. Skaidrs, ka tas uzreiz nesamazinās lielo naudas atstarpi starp mazo un lielo skolu pedagogiem, tomēr pakāpeniski tas tiks izdarīts, uzsvēra IZM pārstāve. Modelim par pamatu ir 36 stundu darba nedēļa, likmes izmaksas nosakot, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram, skolēnu skaitu pašvaldībā, stundu ilguma koeficientu, skolēnu un skolotāju proporciju. Patlaban aprēķini rāda, ka skolā ar 100 bērniem būtu 15,6 likmes (300 – 36,5, 700 – 58,5). Nav gan noteikts, cik kontaktstundu jaunais modelis paredz, un patlaban nav arī izdiskutēts, vai stunda maksās piecus vai septiņus eiro, jo nav zināms nākamā gada finansējums. Ja tas paliek šābrīža robežās, tad stundas cena būs 4,19 eiro, kas nozīmē 603 eiro par slodzi, ja izdodas dabūt papildus 36 miljonus eiro, tad tie varētu būt attiecīgi – 4,9 eiro un 709 eiro. Neviens no IZM gan nevarēja pateikt, vai šādu summu, kas plānota jaunajās izglītības politikas iniciatīvās, izdosies iegūt.

Vaicāts, vai ir kāds plāns B un C, ja iecerētais paliks tikai uz papīra, IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns atvēcinājās, ka nav tāda B un C varianta. Ja negribot īstenot A plānu, tad nav ko ķerties pie citiem. Arī valsts sekretāre Sanda Liepiņa norādīja, ka ministrijai nekādu rezerves plauktiņu ar lieku naudu neesot. LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško rezumēja, ka skaidrs – ja nav 36 miljonu, nav arī reformu. Viņa pat paironizēja, ka vajadzēs rosināt demisionēt pašreizējo izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti un lūgt uzņemties premjeri Laimdotu Straujumu pārņemt nozares kūrēšanu, jo tad, iespējams, līdzīgi kā ar veselības jomu, tai atradīsies papildu miljoni. Diemžēl tas viss Latvijas pedagogus netuvina Eiropas skolotāju vidējām algām, jo Vācijā pat melnstrādnieks nopelna 10 eiro stundā, piebilda I. Mikiško. E. Papule uzsvēra, ka šābrīža uzdevums ir pacelt samaksu Latvijas vidējās algas līmenī un tikai pēc tam domāt par Eiropu. Liepājas arodorganizācijas vadītāja Irēna Opšteine pauda, ka skaidrs esot viens – aprobācija nav naudas jautājums, bet ir tikai spēlēšanās.

LIZDA eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone Neatkarīgajai atzina: labi, ka IZM un sabiedrība sapratušas, ka līdzšinējais modelis nauda seko skolēnam nedarbojas un šķeļ pedagogus. Taču arī nule iesniegtie skaitļi neizskatās labi un var nozīmēt, ka daļa skolotāju, kam šobrīd ir 25 un pat 30 kontaktstundu nedēļā, īstenojot 36 stundu modeli, neko vairāk nesaņems vai pat saņems mazāk. Viņa arī apšauba iespēju, ka 36 miljoni eiro atradīsies, ko norādot arī L. Straujumas teiktais, ka izglītība ir tikai ceturtā prioritāte valdības sarakstā. Un kas tad tā ir par prioritāti? 2015. gada 1. septembri, kad plānots ieviest jauno modeli, viņa īpaši gaišos toņos nekrāso, sakot, ka «50% esmu par to, ka būsim pie saplēstas siles».