Skolu skaits turpina izdilt

© F64

Nākamnedēļ sākas jaunais mācību gads, taču četrās skolās zvans uz pirmo mācību stundu vairs neatskanēs. Patiesībā šādu skolu ir vēl vairāk, tikai tās skaitās reorganizētas vai apvienotas ar kādu citu mācību iestādi. Vēl daļa ir zaudējušas pamatskolas statusu, saglabājot vien pirmās sešas klases vai arī – tikai pirmsskolas posmu.

Izglītības un zinātnes ministrijas slēgto skolu saraksta gala variantā minētas četras – Jelgavas 1. pamatskola, Silajāņu pamatskola Riebiņu novadā un Kupravas un Mežvidu pamatskolas Viļakas novadā. Jelgavas 1. pamatskolas, kur tika īstenotas speciālās mācību programmas, 60 audzēkņu šogad zinības apgūs Jelgavas 2. internātpamatskolā (kopumā tur tagad būs 183 skolēni). Ēka joprojām kalpos izglītības vajadzībām, skaidroja Jelgavas domes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, norādot, ka pievienošana neradījusi lielas problēmas, arī bērni un viņu vecāki piekrituši šādam risinājumam. Viņa uzsver, ka Jelgavā skolēnu skaits jūtami nesamazinās, bet sākumskolas posmā – pat pieaug, tā ka bažas par kādas citas Jelgavas skolas drīzu slēgšanu neesot.

Ne tik cerīgi uz notiekošo skatās lauku reģionos. Riebiņu novadā, kur pirms vairākiem gadiem durvis slēgtas Gailīšu pamatskolai, šogad līdzīgs liktenis sagaida Silajāņu pamatskolu. Tur audzēkņu skaits nokrities līdz 38, un pašvaldībai bijis pat problēmas realizēt izglītības programmu, jo pietrūcis naudas, radušos situāciju skaidro Riebiņu novada izglītības jautājumu koordinatore Evelīna Visocka, norādot, ka novadā ir vēl piecas skolas, par kuru slēgšanu šobrīd gan vēl netiekot spriests.

Viļakas novadā līdzīgs bēdustāsts ir noticis ar Mežvidu un Kupravas pamatskolām. Arī to uzturēšana pašvaldībai kļuvusi par pārāk lielu nastu, līdz ar to ticis nolemts tās slēgt. Kupravas skolā pērn bija palikuši vien pāris desmiti bērnu, arī Mežvidos, kuri atrodas lielu lauku vidū, izglītojamo bijis zem trīsdesmit. Pašvaldība vēl nav izlēmusi, ko darīt ar tukšajām ēkām, iespējams, ka viena no tām pārtaps par sociālo centru.

Tērvetes pamatskola, kas gan skaitās apvienota ar Annas Brigaderes pamatskolu, patiesībā ir slēgta. Tajā mācījušies vien 30 bērnu, tāpēc nolemts ilgāk vairs pašvaldības līdzekļus tur neieguldīt. Bukaišu pamatskola turpināšot darboties – gan kā Augstkalnes vidusskolas struktūrvienība sākumskolas formātā. Par to nobalsojuši 25 audzēkņu vecāki, un vietvara neesot iebildusi. Ja vien skolēnu skaits noturēsies, to nolemts saglabāt, uzsver Tērvetes novada domes izglītības darba koordinatore Inita Roze.

Aiz reorganizācijas vārda slēpjas arī Turaidas pamatskola Krimuldas novadā, kurā arī bijis vien pāris desmiti bērnu, un viņu izglītošana pašvaldībai izmaksājusi divtik vairāk nekā Krimuldas vidusskola, tāpēc nolemts, ka abas šīs mācību iestādes jāapvieno.

Vēl dažām skolām izdevies saglabāt vien pirmsskolas posmu. Tā tas ir Naudītes pamatskolai Dobeles novadā un Puikules pamatskolai Alojas novadā. Bijusī Puikules skolas direktore Ilona Lūdiņa šajās dienās nodod visu lietvedību un sakās kļūt par bezdarbnieci. Ja skumji esot zaudēt skolu, tad vismaz prieks, ka gandrīz visiem pedagogiem izdevies atrast darbu. Kas notiks ar lielo pils ēku – vēl grūti spriest, jo skaidrs, ka ar pirmsskolu piepildīt vien to nevar.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais