Latvijas Studentu apvienība (LSA) šodien nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS), aicinot viņu atkāpties no ministres amata, aģentūru LETA informēja LSA sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Bertāne.
Vēstules ar Koķes demisijas pieprasījumu nosūtītas arī Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) un Saeimai.
LSA pagaidām nepublisko valdības un Saeimas pārstāvjiem nosūtītās vēstules saturu, norādot, ka vēlas, lai ar to vispirms iepazīstas vēstules adresāti.
Tomēr starp galvenajiem argumentiem Koķes demisijas pieprasījumam minēts gan ministres balsojums par labu vienas zinātnes universitātes izveidei Latvijā noslēdzošajā darba grupas sēdē priekšlikumu izstrādei reformām augstākajā izglītībā un zinātnē, kas neatbilst LSA pozīcijai, gan arī ministres nespēja pārliecināt valdību nesamazināt finansējumu augstākajai izglītībai.
Studenti par neadekvātiem uzskata arī vairākus ministres pēdējā laika izteikumus, kā arī problēmu nesaredzēšanu augstākajā izglītībā. Savukārt Koķes vīzijai par augstākās izglītības attīstību turpmākajos gados LSA nesaskata ekonomisku pamatojumu, ņemot vērā finansējuma samazinājumu. Studenti uzsver, ka nākamā gada izglītības budžets būs par desmit miljoniem latu mazāks nekā 2009.gada rudens semestrī, kad tas jau tika samazināts par 43%.
Jau ziņots, ka vakar izglītības un zinātnes ministre aģentūrai LETA norādīja, ka LSA prasību neuzskata par pamatotu un pati demisionēt negatavojas, akcentējot citu sociālo partneru atbalstu.
Pirmo reizi prasība pēc ministres demisijas izskanēja Studentu apvienības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta gājiena laikā, kas notika 1.decembrī. Šajā dienā pēc tikšanās ar LSA, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, kā arī Saeimas pārstāvjiem Koķe paziņoja, ka jautājums par viņas demisiju nav jārisina uz ielas, bet, oficiāli iesniedzot šādu pieprasījumu.
12.decembrī LSA domes sēdē tika nolemts ministres demisiju vēl oficiāli nepieprasīt, bet lūgt Koķi sniegt savu redzējumu par augstākās izglītības nākotni.
Vēstulē, kuru izglītības un zinātnes ministre nosūtījusi LSA, Koķe akcentējusi, ka pēdējo desmit gadu laikā kopš deklarācijas parakstīšanas par Latvijas iekļaušanos Eiropas Augstākās izglītības telpā (EAIT) ir bijusi pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības attīstības pamatā tuvākajiem desmit līdz 20 gadiem ir augstākās izglītības eksportspējas veicināšana un iekļaušanās EAIT, kā arī kvalitatīvas un konkurētspējīgas studiju vides radīšana.
Šim nolūkam, pēc ministres domām, jāizmanto augstskolu autonomijas sniegtās priekšrocības un uz rezultātu orientēta studiju procesa vadīšana un īstenošana.
Koķe atzinusi, ka līdz šim pastāvējuši vairāki šķēršļi minēto mērķu sasniegšanai, tostarp trūkumi augstākās izglītības politikas ieviešanā valstī, no kuriem galvenais ir tas, ka "politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti ne vienmēr bija līdzsvarā, rezultāts bija pakārtots procesa norisei un ieguldītajiem resursiem". Tostarp pienācīga uzmanība nav bijusi pievērsta Latvijas augstākās izglītības eksportspējas nodrošināšanai un veicināšanai.
Turklāt izglītības eksports, iesaistīšanās vienotajā Eiropas Augstākās izglītības telpā un aktivitātes konkurētspējas paaugstināšanai ir ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijas atbildība, uzsvērts vēstulē.
Vairākas problēmas radušās arī saistībā ar augstskolu autonomiju Latvijā un publiski atvasinātās personas statusu, atzinusi Koķe, tās gan nekonkretizējot, bet norādot, ka "autonomija uzliek papildus atbildību un saistības, tostarp arī finansiālas, piemēram, saistībā ar projektu līdzfinansējumu, kas no augstskolām prasa iniciatīvu un papildus darbu".
Starp būtiskākajiem uzdevumiem, kas, pēc izglītības un zinātnes ministres domām, būtu jāveic, lai veicinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas augstākās izglītības telpā, ir studiju rezultātu definēšana katrai programmai un studiju kursam atbilstoši vienotai kvalifikāciju ietvarstruktūrai, iekšējās kvalitātes kultūras stiprināšana augstskolās, augstskolu lomu nostiprināšana mūžizglītības procesos un sistēmas ieviešana neformāli iegūto prasmju un kompetenču atzīšanai.
Koķe studentiem paudusi pārliecību, ka tuvāko četru gadu laikā augstskolas varētu par struktūrfondu līdzekļiem nodrošināt mūsdienīgu studiju vidi, visa centrā esot kompetentiem un profesionāliem mācībspēkiem, kuri ir ieinteresēti darbā gan ar vietējiem, gan ārvalstu studentiem.