Sarucis "Erasmus" studentu skaits no Latvijas

© F64

Studentu apmaiņas programmas dalībnieku no Latvijas skaits 2012./2013.studiju gadā sarucis par 2%, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotā informācija.

Pērn "Erasmus" apmaiņas programmā no Latvijas uz ārvalstīm devās 2149 studenti, kas ir par 45 studentiem mazāk nekā 2011./2012.studiju gadā.

Tomēr, kā secinājusi EK, kopējais studentu skaits, kas izvēlējušies piedalīties apmaiņas programmā, pērn ir audzis par 6% - studēt ārzemēs izvēlējās 268 143 studenti, kas ir pat par 15 000 vairāk nekā 2011./2012.studiju gadā.

Vislielākais "Erasmus" izvēlējušos studentu kāpums vērojams Maltā, kur šādu studentu skaits gandrīz dubultojies. Savukārt visvairāk - 39 249 studenti - "Erasmus" programmā piedalījušies no Spānijas. Tomēr vislielākais studentu skaits, raugoties proporcionāli augstskolu beidzēju skaitam, ir no Luksemburgas, Lihtenšteinas, Somijas, Latvijas un Spānijas.

Lai gan studijas citā universitātē joprojām ir visbiežākā izvēle, viens no pieciem studentiem (55 000) izvēlas "Erasmus" praksi uzņēmumos. Trīs populārākie "Erasmus" studentu galamērķi 2012./2013.mācību gadā bija Spānija, Vācija un Francija.

Statistika rāda, ka vidējā "Erasmus" stipendija, kas paredzēta, lai daļēji segtu izmaksas dzīvošanai ārzemēs un ceļa izdevumus, bija 272 eiro mēnesī, kas ir par 9% vairāk nekā 2011./2012.studiju gadā. Dažās valstīs stipendijas palielina no valsts, reģionālajiem vai iestāžu līdzekļiem.

"Erasmus" apmaiņas programma ir populārākā apmaiņas programma Eiropā, kas paredz iespēju semestri vai gadu studēt kādā no ārzemju augstskolām vai arī strādāt praksē (3-12 mēnešus) Eiropas Savienības uzņēmumos.

"Erasmus" studijas ir studiju programmas sastāvdaļa, kas nav paredzēta zinātniskā grāda iegūšanai, bet gan studiju posma pavadīšanai ārvalstu augstskolā.

Programma ir pieejama visiem studiju virzieniem un augstākās izglītības līmeņiem, ieskaitot doktorantūru.

Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.