Iespējams, jau 2015.gadā varētu atkārtoti ieviest minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klases atvēršanai, notikušajā vidusskolu tīkla sakārtošanai veltītā diskusijā sprieda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī nozares arodbiedrību pārstāvji.
Šāds solis būtu jāsper, lai veicinātu Latvijas skolu tīkla pilnveidi, finansējuma sadali un izglītības kvalitāti. Latvijā ir deviņas izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits vidusskolas segmentā ir mazāks par 15 audzēkņiem, apspriežot vidusskolu tīkla pārskatīšanu, sacīja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
Lai gan bija izteikts piedāvājums noteikto minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasē iesniegt vēl šogad un noteikumus iedarbināt līdz ar jauno mācību gadu, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) klātesošajiem skaidroja, ka viņa uzņemas atbildību par to, ka no Ministru kabineta komitejas dienaskārtības tika izņemts jautājums par šo normu pieņemšanu: "Nedrīkstam pieņemt aprīlī lēmumu, kam jāstājas spēkā septembrī. Tas bija apzināts un saprātīgs lēmums."
Druviete norādīja, ka lēmumam ir jābūt izsvērtam, pārdomātam un racionālam, ņemot vērā izvirzītos kvalitatīvās izglītības kritērijus. Ministre uzsvēra, ka skolotāju skaita samazināšana, tādējādi panākot lielo skolu pedagogu algu paaugstināšanos, nevar kalpot par iemeslu skolu slēgšanai.
Ministre piesauca veselo saprātu, ar kura palīdzību jārod risinājums, kā panākt tādu skolu modeli, kas var nodrošināt gan valsts, gan personības attīstību.
Arī Liepiņa norādīja, ka noteikumu ieviešana ar 1.septembri būtu pārāk sasteigta. Viņa uzsvēra, ka ir jānosaka pašvaldību līdzfinansējums mazajām skolām.
Lēmuma atlikšanu atzinīgi vērtēja arī Latvijas Pašvaldības savienības biedre Ināra Dundure. Lai ieviestu reformas, jāveic nopietna izpēte par skolas atrašanās vietu, attālumiem, transporta pieejamību un izmaksām, iedzīvotāju blīvumu, kā arī pārvadājuma iespējamību.
Tomēr viņa norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji nekad nav dzīvojuši, sadzīti pilsētās - valsts cilvēki dzīvo laukos, reģionos, pagastos, tāpēc skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju. Diskusijā norādīts, ka skolu tīkla sakārtošanai noteikti nedrīkst radīt šķēršļus pamatskolas beidzēja iespējām turpināt mācības vidusskolā, īpaši ņemot vērā IZM uzstādījumu mērķtiecīgi virzīties uz obligātu vidējo izglītību. Jo Latvijā ir tādas skolas, kuras slēdzot skolēniem tuvākā skola atradīsies pat 50 kilometru attālumā.
Dundure uzsvēra, ka minimālais skolēnu skaits ir kritiski jāizvērtē, turklāt viņa ierosināja noteikt arī klasē esošo skolēnu maksimumu, kas veicinātu izglītības kvalitāti.
Liepiņa norādīja, ka pašlaik aprēķināts, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu, kā arī palielinātu pedagogu algas esošajā budžetā, šim skolēnu skaitam vidusskolā būtu jābūt aptuveni 13 bērniem.