Pedagogi brīdina: ja uzlabojumu nebūs, protestēs

Vakar protesta gājienā no Ministru kabineta uz Doma laukumu devās ap 7000 izglītības darbinieku un zinātnieku, lai izteiktu neapmierinātību ar zemajām algām. Viņi brīdināja: ja uzlabojumu nebūs, sekos līdzīgas akcijas vai pat streiks. Valdības galva Laimdota Straujuma un nozares ministre Ina Druviete gan protestētājiem strauju algas palielinājumu nesolīja.

Protestētāju apņēmību rādīja arī viņu nestie plakāti: «Algu, lai dzīvotu, nevis lai izdzīvotu», «Nauda seko skolēnam, gribam, lai arī skolotājam», «Noņēmāt 40%, bet atdevāt – figu!», «Misionāru pacietības mērs ir pilns», «Valstī trūkst saprātīgas un loģiskas izglītības politikas». Arī runātāji mītiņā atgādināja par valdības neatdoto parādu pedagogiem. Visi tautas kalpi tikai priecājoties par Latvijas veiksmes stāstu, taču neviena vārda par to, kā dzīvo skolotāji. Arī šeit izglītības darbinieki grib saņemt vismaz divreiz lielāku summu, kāda tā ir Igaunijā, nemaz nerunājot par to, ka citviet Eiropā pedagogi pelna pat desmitkārt vairāk. Diemžēl šobrīd daudzu pedagogu maciņos iekrīt vien nieka graši: tikai par 80 eiro pārsniedzot minimālo darba samaksu. «Trūcīgs un pazemots skolotājs nevar nodrošināt kvalitatīvu izglītību!» uzsvēra Rēzeknes un Viļānu novada arodorganizācijas pārstāve Vija Dikule. Augstskolu mācībspēku sašutumu pauda Latvijas Universitātes arodorganizācijas priekšsēdētāja Rasma Mozere: 601 eiro pirms nodokļu samaksas – tāda ir vidējā lektora alga, kurā nav iekļauta samaksa par zinātniskās pētniecības, organizatorisko un metodisko darbu. Taču zinātniekiem atlec vēl mazāk – ko lai saka zinātniskais asistents, kurš nopelna vien 150 eiro?! Viņa arī izteica kopējās šaubas, vai, gatavojot budžetu, valdība «nepaslauka nozari zem sliekšņa kā nevajadzīgu».

Ar mītiņotājiem bija atnākusi tikties arī premjerministre Laimdota Straujuma, lai paustu sapratni par radušos situāciju. Viņa izteica izbrīnu par problēmu sistēmā: lai gan izglītībai tiek ievērojama daļa no IKP, pedagogu algās tas nav jūtams. Viņa gan norādīja, ka esot gatava strādāt ar ministriem un Latvijas Pašvaldību savienību, lai šo sistēmu sakārtotu un veiktu pozitīvas izmaiņas. Pedagogi viņas runas laikā neslēpa neapmierinātību: svilpa un izkliedza saukļus, kuros izteica neuzticību valdībai. Kad L. Straujuma pārvaicāja, vai pedagogi nav ar mieru kopā ar viņu strādāt, sanākušie sauca, ka var jau to darīt, bet – ja nekas nemainīsies, noteikti protestēs atkal.

Kolēģus no Latvijas atbalstīja arī pedagogu arodbiedrību pārstāvji no mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvas, Igaunijas un Polijas. Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības (ETUCE) direktors Martins Rommers apliecināja, ka viņš un 12 miljoni Eiropas pedagogu pievienojas protestētājiem. «Mēs atbalstām Latvijas kolēģus cīņā par augstākām algām un taisnīgiem darba apstākļiem. Esam par vienādu algu par vienādu darbu!» Viņš vēl atceroties līdzīgu pasākumu 2009. gadā, kas notika pašā krīzes sākumā. Latvija tolaik bijusi pirmā valsts, kas samazināja skolotājiem algas. Pārsteidzot tas, ka valdība gan apcirpa naudu vairāk par 40%, bet, situācijai uzlabojoties, aizmirsa noņemto atdot. Tiekoties ar pašreizējo ministri I. Druvieti, radies iespaids, ka viņa izprot situāciju, taču ir problēmas atrast naudu, jo tās trūkst ne tikai skolotājiem, bet arī zinātniekiem un augstskolu mācībspēkam.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško nosauca 12. maiju par nozīmīgu dienu, kurā pedagogi paziņo, ka negrib būt misionāri, kas darbu veic bez maksas. Redzot, ka tuvāko divu gadu laikā izglītība netiek izcelta kā prioritāte, māc aizvien lielākas bažas, ka algu pielikuma nebūs un 420 eiro par likmi tā arī paliks nemainīgi. Tuvākajā laikā protesta akcijas LIZDA vadība nesolīja, taču – ja nekas nemainīšoties, tās noteikti būšot!

Ina DRUVIETE, izglītības un zinātnes ministre:

– Ir izpildīts iepriekšējās valdības solītais, un jau 2014. gada septembrī pedagogi jutīs darba samaksas kāpumu. IZM pašlaik strādā pie jauna darba samaksas modeļa, kas nomainītu modeli nauda seko skolēnam, kas vairs neapmierina nevienu pedagogu. Gatavojot budžeta pieprasījumu nākamajam gadam, par galveno prioritāti liksim pienācīgas darba samaksas nodrošināšanu pedagogiem.

Aleksandrs TĪDEMANS, Igaunijas Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs:

– Mēs streikojām 2012. gadā, un tas radīja rezonansi sabiedrībā, kas atbalstīja pedagogu prasības. Lai gan algas palielināja, tās tik un tā par 20% atpaliek no vidējās samaksas valstī. Turklāt izglītības sistēmā notika nepārdomātas un ātras pārmaiņas, kas palielināja pienākumu apjomu, bet ne algu.

Vita KRAVALE, bērnudārza vadītāja:

– Solījumi ir bijuši gadiem, bet – vai tie ir piepildījušies? Pēc vēlēšanām tos parasti aizmirst. Cik nesen tikāmies pie Saeimas? Jebkurā gadījumā – to rādīs laiks. Vai plāns būs, kā palielināt algas, vai nebūs. Kamēr tā nebūs, tikmēr neviens no šeit sanākušajiem tukšiem vārdiem netic. Kādreiz gan arī bija pat plāns, taču – kur tas palika?

Veiksma KUNDZIŅA, skolotāja:

– Mainās valdības, mainās komisiju un darba grupu locekļi, un viss atkal iet pa apli. Premjerministres teiktais šodien arī liecina par nekompetenci – pateikt mums tikai pliku paldies par darbu, bet neko nespēt pateikt par to, kas izdarīts triju mēnešu laikā. Minstināšanās, nekonkrētība, viedokļa trūkums. Patiesībā nekā jauna neizdzirdējām – tāda īsta priekšvēlēšanu runa: strādāsim, darīsim, mainīsim.

Arvīds BOGDĀNS, skolotājs:

– Esam vīlušies visā. It kā valdības galva norādīja uz to, ka naudas nav, lai pietiktu visiem. Bet cik ilgi mēs varam klausīties šajos vārdos? Tāpat arī reformas – cik var par tām klausīties, bet dzīvē tās neredzam. Tās, kas bijušas līdz šim, beigušās ar neveiksmi, piemēram, nauda seko skolēnam – jau sākotnēji bija skaidrs, ka tas nestrādās.

Līga SAULĪTE, praktikante bērnudārzā:

– Man patīk mans izvēlētais darbs, tāpēc arī mācījos pedagoģiju. Diemžēl pārdomas rada mazā darba samaksa, turklāt neizklausās, ka tuvākajos gados tā varētu pieaugt. To it īpaši izjūt laukos strādājošie, kur pašvaldības nav tik turīgas. Kāds brīnums, ja jauni cilvēki no novadiem aizplūst, jo – cik ilgi par minimālo algu strādāsi?