Liepājā studenti četrus mēnešus pārtiek no zila gaisa

Ir dzirdētas anekdotes par studentu dzīvi un viņu grūtajiem finansiālajiem apstākļiem. Bet joku, runājot par studējošo kredītu, nav nekādu. Decembris jau pusē, bet pirmā kursa studentu kontos joprojām nav ne miņas no izdzīvošanas naudas, vēsta laikraksts "Kurzemes vārds".

Studējošā kredīts ir paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai. To var saņemt pilna laika (dienas nodaļas) studējošie. Kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz 120 latu mēnesī. Kredītu ieskaita katru mēnesi (izņemot jūliju un augustu) studenta kontā bankā "Swedbank". Kredīts tiek piešķirts ar valsts galvojumu. Tie ir stabili ienākumi katru mēnesi, kurus students var izmantot savām vajadzībām. Kredīts jāsāk atmaksāt gadu pēc studiju beigām.

Protams, tas viss izklausās ļoti labi un studentiem būtu jāpriecājas par šādu iespēju. Taču daudziem patiesība ir skarbāka. Decembris jau pāri pusei, bet pirmā kursa studenti par septembri, oktobri, novembri un decembri vēl savos kontos naudu nav sagaidījuši.

Kredīta izsniegšanas sistēma ir diezgan sarežģīta. Septembrī studenti savā augstākās izglītības iestādē iesniedz kredīta iesniegumu, kas tiek nodots bankai. Banka to izskata un trīs nedēļu laikā paziņo, ka students un viņa galvotājs (kāds no vecākiem vai aizbildņiem, kuriem ir regulāri ienākumi valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā 160 latu mēnesī) var ierasties bankā un parakstīt līgumu par kredītu. Galvotājs nepieciešams, ja students pēc studiju beigšanas nevar atrast darbu un viņam nav ienākumu, lai kredītu atmaksātu. Tiesa, daudziem studentiem kredīti dažādu iemeslu dēļ netiek piešķirti. Piemēram, neregulāri galvotāja ienākumi vai arī galvotājs ir zaudējis darbu. Tiem studentiem, kuriem kredīts apstiprināts un viss ir kārtībā, sākas ilgs gaidīšanas posms. It kā jau oktobra vidū visi līgumi parakstīti un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču tā nebūt nav.

Banka pēc līgumu parakstīšanas un formalitāšu nokārtošanas kredītņēmēju sarakstu iesniedz Studiju fondam, kas savukārt to nodod izskatīšanai Izglītības un Finanšu ministrijai. Tur arī viss aizķeras. Abām ministrijām un bankai jāsaskaņo visas kredīta lietas, valsts galvojuma piešķiršana, lai banka varētu studentiem izmaksāt kredītu.

Studiju fondam, tāpat kā studentiem, ir jāgaida uz ministrijām, lai varētu rīkoties. Sarežģījumi ar kredīta izmaksu šogad esot izskatīti ministriju sēdēs, taču neesot atrasts risinājums, lai studenti varētu saņemt naudu pēc iespējas ātrāk. Bēdīgi ir tas, ka šī problēma nav aktuāla pirmo gadu, bet jau ilgāk, tomēr uzlabojumu kā nav, tā nav.

"No pieredzes varu sacīt, ka šāda sistēma nekam neder. Kā lai izdzīvo, ja naudu tu saņem tikai decembra beigās vai janvāra sākumā?" sacīja kāds Liepājas Universitātes students, kurš nevēlējās izpaust savu vārdu.

Kredītus parasti ņem tie studenti, kuru vecākiem nav tik daudz naudas, lai varētu samaksāt visus atvases tēriņus – dzīvošanu un ēšanu, nemaz nerunājot par izklaidi. Ir labi, ka decembrī kontā ieskaita 400 latu, bet ko darīt līdz tam? Ja students kaut kādā veidā, ar citu labvēlību vai smagu badošanos izdzīvo šo pirmo mācību pusgadu, tad tālāk šādu sarežģījumu vairs nav. Otro un vecāko kursu studentiem kredītu ieskaita laikus.

Latvijā

Šogad peldēšanas sezona ir oficiāli noslēgusies. Ar katru dienu ūdeņi kļūst aukstāki, un pludmales paliek arvien klusākas, lai gan vēl siltās dienas mūs turpina lutināt. Kā norāda glābēji un mediķi - šī peldēšanas sezona iezīmējas melnās krāsās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijā no ūdenstilpnēm izvilkti vairāk noslīkušo, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Svarīgākais