Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti (V) pieņemt "drosmīgus un stratēģiski svarīgus lēmumus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai", aģentūru LETA informēja LLPA pārstāve Maija Dulle-Sūniņa.
Šodien tikšanās laikā ar ministri esot panākta vienota izpratne par nepieciešamajām reformām izglītības sektorā, tostarp par darbu pie optimāla izglītības iestāžu tīkla izstrādes. Sarunas laikā LLPA pārstāvji pauduši satraukumu par patlaban notiekošajām izglītības reformām, kas saistītas ar izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, bez kā nav iespējama arī jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa izstrāde.
LLPA pārstāvji norādījuši, ka neatbalsta iniciatīvu mainīt esošo finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam", līdz nav izstrādāts optimāls izglītības iestāžu tīkls valstī. "Mums valstī ir daudz skolu, kur mācās mazāk nekā 100 skolēnu, atsevišķās skolās pat ar neiedomājami mazu skolēnu skaitu klasēs, tādēļ, vēlas kāds vai nevēlas, valstij būs jārisina skolu optimizācijas jautājums," uzsver LLPA izpilddirektors Māris Kučinskis.
Skolu optimizācijas jautājums gan neesot tikai Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jautājums, uzskata Kučinskis. Pēc viņa domām, tas ir arī reģionālās politikas jautājums, jo skolu tīkla izveide īstenojama, tikai balstoties uz teritoriju attīstības iespēju un attīstības tendenču novērtējumu. Tam arī nepieciešams valsts finansiālais atbalsts, jo jānodrošina arī skolēnu nokļūšana līdz mācību iestādei.
"Skatoties patiesajai situācijai acīs, jāatzīst, ka visu mazo skolu saglabāšana nav risinājums lauku iztukšošanās problēmas novēršanai, tur nepieciešami tieši ekonomiski instrumenti," uzskata LLPA izpilddirektors.
Sarunas laikā LLPA izteikusi gatavību iesaistīties racionāla risinājuma izstrādē, jo nepieciešams steidzams risinājums un rīcības plāns izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, tostarp skolu optimizācijai, izveidojot vienotu skola tiklu plānojumu. LLPA uzskata, ka ir nepieciešams tāds plānojums, kas nodrošinātu izglītības iespējas 1.-6. klašu skolēniem iespējami tuvāk dzīvesvietai, savukārt vecāko klašu grupu lietderība mazajās skolās ir izvērtējama, vienlaicīgi risinot jautājumu par skolēnu nokļūšanu uz izglītības iestādēm.
LLPA izpilddirektors aģentūrai LETA pauda nostāju, ka nepieciešams ieviest savstarpēju norēķinu sistēmu starp pašvaldībām, ar kuras palīdzību regulēt finansējuma plūsmas par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. "Pilsētas apkalpo ne tikai savas pašvaldības, bet arī citu novadu bērnus. Finansiāli tas nav viegli, tāpēc šis process būtu jāsakārto," skaidroja Kučinskis.
Sanāksmē izskatīta arī pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļa izstrāde, pie kā patlaban strādā Izglītības un zinātnes ministrija. Kučinskis noteicis, ka situācija, kad atsevišķās skolās skolotāju alga nav augstāka par apkopēju algu tajā pašā iestādē, ir skumja un obligāti labojama. Tomēr IZM darba grupa, kas strādā pie jaunā atalgojuma modeļa izveides, neievieš pārliecību.
Ministre uzsvēra, ka darba grupa spēs iekļauties noteiktajos termiņos un tajā ir plaši pārstāvētas dažāda tipa skolas un izglītības organizācijas. Ministre skaidroja, ka sākotnēji notiks jaunā modeļa aprobācija skolās, bet tas stāsies spēkā 2015.gada 1.septembrī.
Pašvaldību pārstāvji aicināja jaunajā pedagogu darba samaksas modelī iestrādāt motivācijas sistēmu, lai nebūtu tā, ka neatkarīgi no kvalifikācijas un darba rezultātiem visi pedagogi saņemtu vienādu atalgojumu.
Tikšanās laikā arī ministre pauda redzējumu par mācību satura un diagnosticējošo darbu pārskatīšanu, kā arī norādīja, ka pašreizējās valdības laikā tiks sākti priekšdarbi pārejai uz obligāto vidējo izglītību.
Tikšanās laikā pārrunātas IZM plānotās iniciatīvas saskaņā ar valdības rīcības plānu, kas saistītas arī ar pašvaldību attīstības iespējām.