62% Latvijas iedzīvotāju par būtiskāko komponenti labas skolas raksturojumā uzskata labu un ieinteresētu skolotāju attieksmi pret mācību darbu, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja, kas šodien tika prezentēta izglītības inovāciju forumā "Skola Latvijā".
Otrs būtiskākais faktors, kas raksturo kvalitatīvu izglītības iestādi, ir labs tehniskais aprīkojums, šādu atbildi norāda 47% aptaujāto, savukārt zinošus skolotājus kā skolas kvalitātes rādītāju minējuši 46% cilvēku. Starp biežāk minētākajām atbildēm ir arī inovatīvas un mūsdienīgas mācību metodes un labas attiecības skolēnu starpā.
Aptaujas rezultāti arī liecina, ka pārsvarā tehnisko aprīkojumu par skolas kvalitātes galveno kritēriju uzskata tie respondenti, kuriem nav skolas vecuma bērnu, savukārt skolēnu vecākiem būtiskāka šķitusi ieinteresēta skolotāju attieksme un labas attiecības skolas audzēkņu starpā.
Tomēr lielākā daļa aptaujāto izglītības iestāžu tehnisko aprīkojumu uzskata par galveno kritēriju kvalitatīvas skolas raksturojumā nākotnē. Šādu atbildi snieguši 55% aptaujāto, kamēr 48% par būtiskām uzskata inovatīvas mācību metodes. Tikpat lielam respondentu īpatsvaram laba nākotnes skola saistās ar labu un ieinteresētu skolotāju attieksmi.
Abos gadījumos par maznozīmīgākajiem kritērijiem iedzīvotāji uzskata papildu mācību priekšmetu piedāvājumu, sasniegumus mācību olimpiādēs, kā arī to, ka skolās mācās sabiedrībā pazīstamu cilvēku bērni. Salīdzinoši nelielam aptaujāto īpatsvaram maznozīmīgs faktors mūsdienu skolas kvalitātes noteikšanā šķiet skolas direktora izdarība, kā arī apstāklis, ka respondents pats mācījies šajā skolā.
Kā šodien forumā secināja Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis, aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā sabiedrība ir pozitīvi noskaņota gan jaunam izglītības saturam, gan lielākam un aktīvākam informācijas tehnoloģiju izmantojumam skolā.
Pēc sociālantropologa domām, skolām nevajadzētu kavēties ar inovāciju, tostarp jaunu informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanu. Jau tagad skolēni informācijas tehnoloģiju lietojumā ir zinošāki par skolotājiem, un ir jārēķinās, ka bērni un jaunieši ieguvuši jaunu skatījumu uz šo tehnoloģiju lomu cilvēka dzīvē.
Tādēļ skolas var vai nu gaidīt brīdi, kad jaunā "informācijas tehnoloģiju" paaudze pati sāk strādāt skolās, vai arī rīkoties proaktīvi, pašas piedāvājot jaunus risinājumus, uzsvēra Ķīlis, pēc kura domām, skolām joprojām ir izšķirošā loma ne tikai cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā un pilsoniskās sabiedrības audzināšanā, bet arī kultūras pārmantojamības veicināšanā.
Jau ziņots, ka šodien viesnīcā "Reval Hotel Latvija" Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija, Izglītības un zinātnes ministrija un uzņēmums "Microsoft Latvia" rīko izglītības inovāciju forumu "Skola Latvijā".
Forumā piedalās 150 skolu un pašvaldību pārstāvji, kā arī uzņēmuma "Microsoft" Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona viceprezidents Vahe Torosjans, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere, Jūrmalas Alternatīvās skolas direktors Egils Blūms, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viceprezidents Leonīds Salcevičs, "Microsoft" Centrāleiropas un Austrumeiropas izglītības sektora vadītājs Sandis Kolomenskis, biedrības "Jauniešu konsultācijas" pārstāvis Andris Čeksters.