Pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ceturtdien, protestējot pret valdības plāniem palielināt latviešu valodas apjomu krievu skolās, piketēja apmēram 150 cilvēki. Viņi aicināja atcelt reformas un atkāpties no amata izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti.
Ne viņa, ne kāds cits no IZM pie piketētājiem gan neiznāca.
Sanākušie turēja rokās plakātus, kuros bija pausts atbalsts «tiesībām mācīties skolā ģimenes valodā», taču bija arī radikālāk noskaņoti vēstījumi: «Valoda līdz Kijevai novedīs», «Reforma – murgs, reformai – nē!», «Latvijas valsts nacionālā ideja etnovalodiskais totalitārisms!». Skanot skaļai mūzikai krievu valodā, pasākuma rīkotāji nolasīja savas protesta prasības, piemēram, valstij un pašvaldībām atvērt un finansēt mazākumtautībām tik skolu un klašu, cik tas ir nepieciešams viņu bērniem, atcelt iepriekšējās reformas un 2012. gadā ieviestās vienotās prasības valsts valodas centralizētajā eksāmenā latviešu un mazākumtautību skolēniem.
Latvijas Krievu savienības pārstāvis Jakovs Pliners Neatkarīgajai uzsvēra, ka krieviski runājošie grib dzīvot Latvijā, bet viņi grib, lai visiem būtu vienādas tiesības. «Daudzi no mums ir ne mazāki Latvijas patrioti kā paši latvieši!» pauda J. Pliners. Viņš aprādīja, ka Latvija, būdama viena no visnabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, tā vietā, lai uzlabotu veselības sistēmu un dzīves apstākļus, nolēmusi «izdzenāt krievu skolas», nosakot, ka 80% no mācību priekšmetiem jāmāca latviešu valodā, atstājot programmā tikai krievu valodu un literatūru. Politiķis atsaucās uz savulaik 1919. gadā pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes parakstīto mācību iestāžu likumu, kurā, rūpējoties par valsts vienotību, noteica, ka bērniem jāmācās skolā savas ģimenes valodā. Tas tolaik bijis visdemokrātiskākais likums, taču nu valsts vadītāji nolēmuši, ka varot būt demokrātiskāki par saviem senčiem, un nevēlas, lai valstī būtu miers un saticība. Pēc viņa domām, 2004. gadā jau bijusi viena pseidoreforma – politizēta, bez jebkāda zinātniska pamata. Tagad tai sekojot vēl nepārdomātāka reforma. «Uzskatu, ka jau pirmā reforma bija kaitīga bērniem, jo pazemināja zināšanu kvalitāti. Tāpat tika pasliktināta jaunās paaudzes veselība, jo viņi daudz vairāk tērēja laiku mājas darbiem un mazāk laika palika attīstīt savas spējas pulciņos un sporta sekcijās.» J. Pliners apliecināja, ka tālākā rīcība būs atkarīga no valdības rīcības. Ja IZM garantēs, ka izpildīs piketētāju prasības, tad «neaicināsim protestēt». Ja akcijas būs, tās tiekot plānotas miermīlīgas un likuma ietvaros. Arī iepriekšējās reizēs viss esot noticis bez ekscesiem.
Krietni apņēmīgāks bija viens no kustības aktīvistiem Ilarions Girss, kurš uzsvēra, ka par nodokļiem, ko maksā valstij, vēlas savus bērnus skolot savā dzimtajā valodā: «Krievi, manuprāt, ir pateikuši gana noteikti, ka nevēlas latviskoties, bet vēlas palikt par krieviem!» Viņš uzskata, ka akcijas būs jāturpina: «Mēs iesildīsimies un rīkosimies, pieprasīsim reformu atcelšanu! Turpmāk iesaistīsim vēl vairāk cilvēku. Ja valdība pārkāps likumus, mēs arī meklēsim, kā rīkoties. Ir taču tiesības uz pretošanos un sacelšanos! Mēs to izmantosim!»