Par pedagogu darba samaksu joprojām valda liela neskaidrība. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apgalvo, ka nākamajā mācību gadā nauda algām būs, gan atzīstot – šobrīd vēl pietrūkst 9,2 miljoni eiro.
Tikpat liela neziņa ir par jauno algu aprēķina modeli, ko IZM solās ieviest līdz 2015. gada 1. septembrim. Tikai atkal neskaidrība – naudas tā īstenošanai nav.
Gan Valsts kontrole (VK), gan Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norāda uz vairākām nepilnībām mērķdotāciju sadalē, ko savā darbībā pieļauj IZM. Viens no tiem – jau gadiem tiek pārkāpts Darba likums. Par izmaiņām darba samaksā skolotāji uzzina tikai septembra beigās vai oktobra sākumā, nevis mēnesi iepriekš, kā to paredz likums. Ir arī citi trūkumi, piemēram, joprojām visi skolotāji, kas ieguvuši noteiktas kategorijas, nesaņem piemaksas par kvalifikācijas pakāpēm, netiek arī uzskaitītas virsstundas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā akcentēja LIZDA un VK. Arī Finanšu ministrija (FM) lika saprast: IZM neefektīvi izmanto savus budžeta līdzekļus, un tās mērķdotāciju kontroles sistēma ir nepilnīga. FM valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne uzsvēra, ka pedagogi bez naudas nepaliks, tomēr, kamēr IZM neizpildīs valdības uzdoto mājasdarbu (kas gan esot visai apšaubāmi) un nemeklēs trūkstošo summu vispirms savos resursos, nesola lāpīt kārtējos robus tās finansēs. IZM gan centās kliedēt tai veltītos pārmetumus, stāstot par ieplānotajiem darbiem, tai skaitā darba grupas izveidi jaunā pedagogu darba samaksas aprēķina modeļa izstrādāšanai un pakāpeniskai algu palielināšanai: jau šomēnes notikšot pirmā tās sēde, un līdz 15. maijam modelis būšot gatavs. Vienlaikus noritēs arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tiks iesniegts līdz 30. jūnijam. Sākot ar 2014. gada oktobri 25 brīvprātīgās skolas īstenos pilotprojektu, lai no 2015. gada 1. septembra to «varētu aprobēt visās izglītības iestādēs», paveicamo uzskaitīja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
Arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško gan neslēpa bažas, ka IZM solījumi mainīt jau gadiem iesīkstējušo kārtību tā arī paliks uz papīra. Kopš IZM 3. decembra ziņojuma, kurā izklāstīti ieplānotie darbi, pagājuši četri mēneši, bet nekas izdarīts nav. «Būs septembris, un atkal viss aizies vecajās sliedēs, jo skolotāji kārtējo reizi nezinās neko par savām algām,» pauda LIZDA vadītāja. Viņai piebalsoja arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēde Ineta Tamane: IZM gadu no gada pietrūkst finansējuma. Arī pašlaik jau ziņo, ka 2014. – 2015. gadam vajag papildu līdzekļus. Ne mazāk satraucoša ir situācija ar mazo skolu, kur audzēkņu skaits ir zem 100 (tā ir trešā daļa no visām skolām), programmu, kas tā arī nevirzās uz priekšu, un līdz ar to finansējums skolām joprojām ir nevienlīdzīgs.
Tā vietā, lai kaltu lielus plānus par jauna finansēšanas modeļa izstrādāšanu, kura ieviešanai naudas nav, vajadzētu sākt ar nelielu soļu speršanu, pēc sēdes teica I. Mikiško, piebilstot, ka viens no tiem būtu, piemēram, vienojoties ar pašvaldībām, noteikt, ka klasi nevar atvērt, ja tajā ir tikai pieci skolēni. Tāpat jāpanāk, lai vietvaras būtu ieinteresētas sadarbībai cita ar citu, arī skolu tīkla sakārtošanā. Viņai neesot arī pieņemama IZM līdzekļu noņemšana vieniem, lai iedotu citiem, piemēram, samazinot koeficientu vakara un neklātienes skolām, jo tām tas esot lielāks nekā citiem. Arī komisijas vadītāja Dana Reizniece- Ozola, uzsverot, ka pedagogu algas ir jautājums numur viens, neslēpa: viņa neesot guvusi pārliecību, ka «IZM pratīs, nenodarot ļaunumu sistēmai, līdz augustam sagatavot priekšlikumu jaunas politikas iniciatīvas rosināšanai 2015. gadā»