Par fizikas un ķīmijas labāku apguvi jādomā jau pamatskolā

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika diskutēts par valsts pārbaudījumu sistēmas pilnveidi vispārējā izglītībā, arī par obligāto centralizēto eksāmenu ieviešanu fizikā un ķīmijā.

Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas (LFSA) prezidente Biruta Šķēle aģentūrai LETA sacīja, ka jautājumā par fizikas un ķīmijas apguvi izmaiņas ir nepieciešamas agrāk, proti, pamatizglītībā, kad izglītība visiem ir obligāta. "Ja mēs nepārbaudām problēmas pamatos, ko mēs uz tā varam būvēt," sacīja Šķēle, norādot, ka neatbalsta šāda pēkšņa eksāmena ieviešanu bērniem, kuri tagad sākuši mācības 10.klasē. Viņasprāt, eksāmenu ieviešana 12.klasē ir sen par vēlu un tam noteikti būtu jābūt ātrāk. Taču svarīgi, lai tiktu sagatavota metodika un būtu skaidrs, kādā veidā to realizēs, kā arī visam jābūt sakārtotam likuma, mācību standarta un resursu ziņā.

Arī Latvijas Pedagogu domes (LPD) priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks aģentūrai LETA sacīja, ka jautājums par šādu eksāmenu ieviešanu vidusskolēniem ir nesagatavots, bet tas ir pareizais virziens ilgtermiņā. Tomēr, viņaprāt, būtu jāsāk ar pamatskolā un, drīzāk, tad varētu būt šāds eksāmens, jo visiem jāmācās fizika, ķīmija un dabaszinības, bioloģija. Savukārt saistībā ar interešu izglītību Mūrnieks norādīja, ka ir daudz pulciņu, kuros dejo un dzied, bet ļoti maz ir tehniskās jaunrades pulciņu.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka ļoti trūkst Latvijā inženiertehniskā personāla, tādēļ šādi eksāmeni būtu nepieciešami. "Mēs ļoti izjūtam, ka jauniešiem trūkst zināšanu, ne tikai iestājoties augstākās izglītības iestādēs, bet arī profesionāli tehniskajās skolās. Tas nozīmē, ka mums ir problēmas ar matemātiku, fiziku, ķīmiju ne tikai vidusskolās, bet arī pamatskolās," uzsvēra Rantiņš. Tādēļ, viņaprāt, tāds eksāmens būtu nepieciešams pamatskolā, lai pēc tam vidusskolā varētu zināšanas pilnveidot. "Mēs nedrīkstam apzagt jauniešus, neiemācot bāzes zināšanas," izteicās Rantiņš. Tāpat liels skaits studentu nepietiekamo zināšanu dēļ pametot studijas eksaktajās jomās jau pēc pirmā semestra.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve norādījusi uz to, ka varētu būt problēmas ar pedagogu sagatavotību un to pieejamību šo priekšmetu pasniegšanā, jo mazajās lauku skolās pedagogu pieejamību un tehniskais nodrošinājums ir problēma. Savukārt profesionālās izglītības iestāžu, kultūrizglītības iestāžu pārstāvji norādījuši, ka bērni noslogoti ar profesijas apguvei nepieciešamiem priekšmetiem un papildu eksāmens radītu vēl lielāku slodzi, kā arī šādus priekšmetus pat ne visur apgūst. Tāpat izskanējis arguments, ka šie bērni jau agrīnā vecumā ir izvēlējušies savu virzienu un diez vai pievērstos, piemēram, inženierzinātnēm.

Komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka ministrija piedāvājusi ieviest papildu diagnosticējošos darbus visos izglītības posmos dabaszinību, fizikas, ķīmijas priekšmetos, lai redzētu prasmju apguves līmeni. "Sociālās jeb sabiedrības zinības ir svarīga personības attīstības daļa, bet tām ir jābūt balstītām uz ļoti skaidru izpratni par dabaszinībām," sēdes noslēgumā sacīja deputāte, rezumējot izskanējušos viedokļus.

Viņa norādīja, ka saistībā ar šo eksāmenu ieviešanu jautājums ir par tempu un formu, kā šos eksāmenus ieviest, vai var jau ar 2015./2016.mācību gadu. Tāpat bez eksāmeniem vien esot jāveic vēl virkne citu pasākumu, piemēram, karjeras konsultācijas, jāattīsta interešu izglītība, augstskolu uzdevums ir domāt par izlīdzinošajiem kursiem un varbūt arī iestājeksāmeniem. Viņa arī norādīja, ka jādomā par pārbaudēm kādā agrīnākā bērnu vecumā un motivācijas mehānismiem. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai jādomā par specializētu pieeju profesionālajām izglītības iestādēm.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, komisijas deputāti bija vienisprātis, ka svarīgi ir ar interešu izglītības un karjeras konsultāciju palīdzību palielināt skolēnu interesi par eksaktajām zinātnēm.

Komisijas deputāts Vladimirs Reskājs akcentēja, ka, ņemot vērā zemo atalgojumu, nav pamata no pedagogiem prasīt labākus rezultātus. Savukārt deputāte Inga Vanaga uzsvēra uzņēmēju lomu karjeras iespēju skaidrošanā, lai skolēni laikus koncentrējas uz izvēlētajā profesijā nepieciešamajām zināšanām.

Vērtējot iespējas ieviest jaunu obligāto eksāmenu, jāpatur prātā, ka tam jābūt piemērotam skolēniem ar atšķirīgiem sagatavotības līmeņiem, uzsvēra Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis pauda viedokli, ka obligātais eksāmens tikai parāda zināšanu līmeni, bet nerisina problēmu - skolēnu zemo interesi par studijām eksaktajās zinībās. Vienlaikus jau pēdējos gados veiktas izmaiņas mācību saturā, lai padziļinātu dabaszinību apguvi jau agrīnā vecumā.