Latvijas skolās aizliedz gāzes baloniņus

Lai pastiprinātu skolēnu drošību mācību teritorijā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunus, stingrākus, iekšējās kārtības noteikumus, kas saistoši visām Latvijas skolām.

Saprotams ir aizliegums skolā glabāt, iegādāties, lietot vai realizēt narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas, kā arī cigaretes un alkoholu. Tomēr pretrunīgs šķiet liegums skolas teritorijā ienest arī gāzes baloniņus, kas domāti pašaizsardzībai. Divpadsmit gadu vecā Kristapa mamma Ilona ir satraukusies par jaunajiem noteikumiem, jo no tiem saprotams, ka līdz skolas teritorijai skolēns gāzes baloniņu drīkst nest, savukārt pie sliekšņa tas ir jāizmet. "Es nevaru aiziet pakaļ bērnam uz skolu, jo strādāju. Tagad notiek tik daudz uzbrukumu, ārā ir tumšs, un man bail par Kristapu. Protams, gāzes baloniņš visas problēmas neatrisinās, bet man sirds ir mierīgāka, ja viņam tas ir pie rokas," saka puikas mamma. Uz likuma nepilnībām norāda arī fakts, ka aizliegto lietu sarakstā nav, piemēram, elektrošoka. Šo pašaizsardzības ierīci par pārdesmit latiem internetā var iegādāties no 18 gadu vecuma. Teorētiski arī elektrošoks līdzīgi kā gāzes baloniņš nepareizās rokās var nodarīt ļaunumu.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītāja Dzintra Kohva atzīst, ka likuma projektā iezagusies pretruna, tomēr to nevajadzētu tulkot skrupulozi un risinājumu varot rast pārrunu ceļā.

"Ir bijuši gadījumi, kad klasē izsmidzina piparu gāzi, lai nenotiktu pārbaudes darbs. Var rasties situācijas, kad bērnu sabiedē klasesbiedrs, un viņš iepūš acīs gāzi. Likuma izmaiņas no šādiem gadījumiem pasargā. Tomēr, ja vecāki uzskata, ka bērnam obligāti nepieciešams piparu gāzes baloniņš, tad jāvēršas pie skolotāja vai direktora, lai to izrunātu," iesaka Dz. Kohva. Viņa piedāvā pašaizsardzības līdzekļus glabāt pie audzinātāja, skolas garderobē vai skapītī.

Rīgas Hanzas vidusskolas direktors Valdis Lapiņš Neatkarīgajai stāsta, ka speciāla skolēnu mantu pārbaude pie mācību iestādes sliekšņa nenotiek. Likumi neatļauj, un nav nepieciešamības, uzskata direktors. "Ja vecāku dome vai skolēni gribēs, lai ierīko speciālu glabātavu gāzes baloniņiem, mēs to izdarīsim!" apliecina V. Lapiņš.

Latvijas likumdošana gāzes baloniņu pirkšanai neuzliek nekādus ierobežojumus, savukārt gāzes pistoles var nopirkt no 18 gadu vecuma. Lai to izdarītu, nav nepieciešama nedz ieroča nēsāšanas atļauja, nedz medicīniskā izziņa. Pistoļu īpašniekus nereģistrē. Ņemot vērā, ka šie aizsardzības līdzekļi ir brīvi pieejami, rodas jautājums, cik lietderīgi ir atļaut ieročus tirgot, taču vienlaikus aizliegt tos izmantot? Valsts policijas (VP) priekšnieks Valdis Voins Neatkarīgajai pastāsta, ka VP gatavo grozījumus likumā, lai varētu stingrāk kontrolēt to gāzes pistoļu modeļu tirdzniecību, kurus viegli pārvērst par kaujas ieročiem. "Ierosināsim arī izmaiņas, lai turpmāk gāzes ieroču pārdevējs varētu paprasīt pircēja pasi un viņu piereģistrēt," sola V. Voins.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais