Izglītības darbinieku protesta akciju pie Saeimas plāno 24.oktobrī

Lai pievērstu lēmējvaras un sabiedrības uzmanību pedagogu un zinātnes darbinieku prasībām par nozarei nepieciešamo papildu finansējumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir pieteikusi izglītības un zinātnes darbinieku piketu pie Saeimas ēkas, kas varētu notikt 24.oktobrī plkst.8.30.

Par to, vai protesta akcija tiešām notiks, šodien slēgtā sēdē lemj arodbiedrības padome, aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

Tikmēr Rīgas domē aģentūrai LETA apstiprināja, ka LIZDA pieteikums iesniegts likumā noteiktajā kārtībā un pašvaldībai nav iemesla veikt ierobežojošas darbības. Pieteikumā norādīts, ka piketā varētu piedalīties ap 2000 cilvēku.

Grigorjevs norāda, ka arodbiedrība atkārtoti izvirza prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Pēc LIZDA padomes sēdes šodien plkst.16 Arodbiedrību namā Bruņinieku ielā 29/31 notiks mediju brīfings par arodbiedrības turpmākajām aktivitātēm, lai panāktu izglītības un zinātnes darbiniekiem cienīgu darba samaksas paaugstināšanu turpmākajos trīs gados.

Kā ziņots, LIZDA vadība domā par jaunu protesta akciju rīkošanu, jo ir iestrēgusi vienošanās izstrāde par pedagogu algu palielinājumu turpmākajiem trim gadiem.

"Viens no variantiem ir neparakstīt memorandu un turpināt prasīt adekvātu algas pielikumu. Tāpat paliek spēkā variants par protesta akcijām, jo faktiski tiek vilcināts laiks. Pašlaik varētu teikt, ka tas tiek darīts no Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Budžeta apspriešana iet uz priekšu, bet reālas izkustēšanās memoranda izstrādē nav. Patlaban pedagogi ir ļoti neapmierināti. 15 latu pielikums nozīmē iespēju ģimenei vienreiz ieiet veikalā. Tas ir diezgan smieklīgi," intervijā aģentūrai LETA sacīja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Pedagogi neesot mierā, ka sadarbības memorandā nav iezīmēts algu palielinājums 2015. un 2016.gadā. No nākamā gada septembra tiek piedāvāts zemāko pedagogu darba likmi palielināt līdz 295 latiem.

LIZDA gan piedāvā arī otru variantu - valdība paliek pie sava nodrošinājuma, bet lūdz Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) veikt strukturālās reformas, kas ļautu panākt 309 latus par likmi no 2014.gada 1.septembra. Mikiško pārmet, ka ministrija kavējoties sniegt atbildi, vai tas varētu būt iespējams.

Izglītības un zinātnes darbinieki jau agrāk bija gatavi rīkot protesta akcijas, ja netiks nodrošināts cienīgs darba atalgojums, taču 9.septembrī tika panākta vienošanās strādāt pie sadarbības memoranda, kas iezīmētu pedagogu algu palielināšanos un plānotās reformas turpmākajos gados. Tādējādi bija iecerēts divu nedēļu laikā strādāt pie memoranda izstrādes un ieceres par protestiem tika uz laiku atliktas, taču neapmierinoša rezultāta gadījumā arodbiedrība ir gatava lemt par tālāko rīcību, neizslēdzot protestus.

Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) ierosinājuma starp IZM, Finanšu ministriju, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un LIZDA tiek izstrādāts sadarbības memorands. Iecerēts, ka memorands iezīmēs pedagogu algu palielinājumu nākamajos gados un nozarē plānotās reformas. LIZDA tajā vēlas redzēt pedagogu darba samaksas paaugstināšanu 2015. un 2016.gadā. Ministru prezidenta pārstāvis Ints Dālderis (V) iepriekš sacīja, ka šis FM un premjera izteiktais piedāvājums no valsts budžeta nākamajā gadā varētu prasīt 3,5 miljonus latu, bet 2015.gadā - jau 10 miljonus latu.

IZM savukārt norāda, ka memoranda projekts paredz pedagogu algu pieaugumu nākamajā mācību gadā, taču vienlaikus nākamā gada rudenī plānots izstrādāt un piedāvāt nozarei jaunu finansēšanas modeli.

Latvijā

Ārstu biedrības nosodītais Edgars Mednis, kuram ir ne tikai homeopāta, bet arī pediatra sertifikāts, ar profesijai neatbilstošiem izteikumiem dalījies jau agrāk, pirms Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nomelnošanas saistībā ar difterijas gadījumiem. Iepriekš Ārstu biedrība bezdarbībā vien plātīja rokas, bet šoreiz izskanējis vismaz skaidrs nosodījums. Taču joprojām nemainīgi Mednis var praktizēt kā sertificēts, proti, valsts atzīts ārsts, ziņo "De facto".