Skolotāju dienu svin arī mazā Salas skola, kur ir tikai 20 skolēnu

© F64 Photo Agency

Kā ik gadu oktobra pirmajā svētdienā Latvija atzīmē Skolotāju dienu. Daudzviet svētki tika svinēti piektdien, bet daļā skolu to dara šodien. Viņu vidū ir arī viena no mazākajām mūsu valsts izglītības iestādēm – Babītes novada Salas sākumskola, kur šobrīd zinības apgūst 20 skolēnu.

Izglītības iestāde Salas pagasta Spuņciemā tika izveidota 1990. gadā. Sākotnēji tur bija bērnudārzs un 1. klase, bet soli pa solim skola gāja plašumā – līdz pat pilnai pamatskolai, taču pēc tam tā atkal saruka. Kopš 2010. gada te ir sākumskola (1.–6. klase), bet bērnu trūkuma dēļ ir nokomplektētas vien pirmās četras klases. Salas skolas pedagogi pastāvīgā stresā esot dzīvojuši kopš 2007. gada, jo nepārtraukti virs galvas bija Dāmokla zobens par likvidāciju. Nu tas vairs izglītības iestādi neapdraud. Skolas direktorei Dainai Krūmiņai ir prieks, ka novada dome izlēmusi sākumskolu saglabāt, tomēr sirds sāpot par to, cik strauji Latvijā tiek slēgtas mazās skolas.

Glābj bērnudārzs

«Mūsu glābiņš, kāpēc neesam pavisam aizvēruši durvis, ir tas, ka mums ir trīs pilnas pirmsskolas vecuma grupas – kopumā 47 bērni. Vēl viens pluss ir tas, ka mūsu telpās ir arī pagasta bibliotēka, sporta centrs un kultūras iestāde,» skaidro izglītības iestādes direktore, kura izglītības jomā strādā jau 38 gadus, bet šo skolu vada sešus. «Dažkārt jau rodas iespaids: sak, kas jums, skolotājiem, ko nestrādāt tik nelielā iestādē – atpūta vien. Un jums taču kā mazajai lauku skolai pienākas lielāks koeficients mērķdotāciju sadalē. Par to gan lielāka skaidrība tika 25. septembrī, un tomēr – jautājumu par šo it kā bonusu ir vairāk nekā atbilžu. Piemēram, mums ir 18 pamatizglītības bērni, bet divi apgūst speciālās izglītības programmu. Tādas ziņas arī iesniedzām, taču Izglītības un zinātnes ministrija ir izdalījusi līdzekļus 20 pamatprogrammas bērniem. Nu atkal gari un plaši jāskaidrojas, ka tā nav,» noplāta rokas skolas direktore. Viņa atzīst, ka darbinieki ir sava darba entuziasti – jo kā gan citādi te varētu strādāt, ja kopš pamatskolas zaudēšanas brīža skolotājiem (tikai vienai iznāk pilna slodze) nemaksā ne par burtnīcu labošanu, ne klases audzināšanu, ne gatavošanos stundām. Par laimi, Babītes novada pašvaldība sedzot šo trūkstošo summu.

Izvēlas lielās skolas

Lai gan Salas skolā tiek piedāvātas gan labas pamatizglītības, gan interešu izglītības, gan izklaides iespējas, daļa vecāku bērnus jau pašā mācību gaitu sākumā sūta lielās skolās, kāda ir arī Babītes vidusskola ar vairāk nekā 700 audzēkņiem. Babītes pluss esot tas, ka tai tuvumā ir arī interešu iestādes, piemēram, mūzikas skola, džudo nodarbības. Savulaik arī Salā varēja apgūt muzikālo izglītību, diemžēl mūzikas skolotājai bjis par dārgu un grūtu izbraukāt uz šejieni. Arī tie vecāki, kuri strādā Rīgā, bērnu labāk ved uz kādu savai darbavietai tuvu skolu, bet vēl dažiem izdevīgāk ir savas atvases sūtīt skoloties uz Jūrmalu. Par labu skolai nenāk arī tas, ka pagasts ir izstiepts – no Kūdras līdz apvedceļa (Rīga–Ventspils) sākumam Egļuciemā. «Pirmās klases vecumā pagastā ir 12 bērni, bet tikai puse izvēlējās skoloties šeit,» norāda D. Krūmiņa.

Droša vide

Daļa vecāku tomēr balso par Salas skolu, jo bērns tajā jūtas kā lielā ģimenē, te ir droša vide, skolas ēka ir iežogota, durvis slēgtas un atveramas, ievadot kodu, ir pagarinātās dienas grupa. Patlaban te ir tikai viena apvienotā 3. un 4. kase. «Cenšos izvairīties no šādām klasēm. Tas arī daudzus vecākus attur no mazajām skolām, jo viņi uzskata, ka apvienotajā klasē bērnam netiek pievērsta pietiekama uzmanība,» teic skolas direktore.

Runājot par mazo skolu nākotni, D. Krūmiņa uzskata, ka tās noteikti jāsaglabā. Arī Babītes novadā tas ir labs modelis: ir liela vidusskola un ir maza skola. «Ne visi bērni var mācīties lielā skolā, it īpaši – sākumposmā. Tomēr ir ērtāk un drošāk, ja skola atrodas blakus dzīvesvietai. Jā, ir skolas autobuss, un te Babīte ir diezgan tuvu. Taču ir vietas, kur bērnu ved vairāku desmitu kilometru attālumā. Viņš ir piekusuši no braukāšanas vien.».

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais