2010.gada valsts budžetā paredzētais palielinājums naudas summai, ko valsts maksā par viena skolēna izglītošanu, nozīmē, ka no jaunā gada par 37% palielināsies arī naudas apjoms, kas tiek piešķirts katras skolas administrācijas algām, šodien Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes sēdē skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Finanšu departamenta direktore Inga Štāle.
Jau ziņots, ka no 1.janvāra finansējuma apjoms, kas sekos vienam skolēnam, tiks palielināts par 37%, vidēji sasniedzot 650 latus gadā pašreizējo 463 latu vietā. Finansējums tiek palielināts, lai pedagogi saņemtu samaksu par iepriekš apmaksātajiem papildus pienākumiem, kas kopš 1.septembra daudzviet vairs netiek nodrošināta.
Arī palielinot summu, kas tiks maksāta par viena skolēna izglītošanu, joprojām spēkā gan paliks nosacījums, kas skolu administrācijas un atbalsta personāla atalgojumam atļauj tērēt tikai 15% no mērķdotācijas apjoma vienas izglītības iestādes darbinieku darba samaksai. "Taču 15% no, piemēram, 200 latiem, ir vairāk nekā no 170 latiem," skaidroja Štāle.
Vairāki LIVA pārstāvji sēdē gan iebilda, ka finansēšanas modelī "nauda seko skolēnam" nauda tiek pārskaitīta novadam, nevis katrai skolai, līdz ar to pašvaldība izlemj to, cik lielu summu iedalīt katrai skolai, un ir skolas, kurās administrācijas un atbalsta personāla algām paredzētais finansējums nesasniedz noteiktos 15%.
Minētā iemesla dēļ izglītības iestāžu vadītāju vidū aktuāls ir arī jautājums par to, vai skolu administrācijas algu fondā būtu jāiekļauj arī logopēdu, bibliotekāru, sociālo pedagogu algas.
"Ja attiecībā uz direktoru un vietnieku, kā arī skolotāju atalgojumu mēdzam runāt par "šķērēm", tad nākošgad tās ļoti vērsies ciet, jo vienai pusei atalgojums ļoti pieaugs, bet otrai paliks uz vietas," secināja LIVA prezidente Dzintra Kohva.
Štāle skaidroja, ka, neraugoties uz to, ka nosauktajiem skolas darbiniekiem arī ir nepieciešama pedagoģiskā izglītībā, viņu algas iekļaujot pedagogu darba algu fondā, krietni mazāka kļūtu jau tā nelielā pedagogu un skolēnu proporcija, kuras dēļ Latvija izpelnījusies ne mazums pārmetumu no starptautiskajiem aizdevējiem, kas prasa skrupulozas atskaites par izlietoto finansējumu.
Savukārt, lai nodrošinātu to, ka skolu administrācija netiek apdalīta darba samaksas palielināšanas procesā, teorētiski būtu iespējams par dažiem procentpunktiem palielināt barjeru administrācijas darbinieku atalgojumam, tai sasniedzot, piemēram, 18% vai 19%.
Tādā gadījumā mazāks gan būtu pedagogu darba algu fonds, tādēļ pirms šādu izmaiņu rosināšanas būtu nepieciešamas konsultācijas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, norādīja Štāle, piebilstot, ka lēmumam jābūt vienotam.