Lai arī pedagogiem tiek piedāvāts darba algas pamatlikmes palielinājums līdz 295 latiem jeb 420 eiro no nākamā gada 1.septembra, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nav ar to īsti apmierināta.
"Tas nenosedz mūsu prasības, bet tas ir solis uz priekšu, lai mēs izkustētos no tā punkta, kur mēs bijām," pēc LIZDA valdes ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja tās vadītāja Ingrīda Mikiško, tomēr, izsakot šaubas, ka šis piedāvājums varētu pedagogus apmierināt. Viņa to raksturoja kā "mazu puspakāpienu uz priekšu".
Mikiško norādīja, ka pirms krīzes pamatlikme bija 350 lati, tādēļ pašreizējie 280 lati ir maz. Viņa akcentēja, ka jāatsakās no modeļa "nauda seko skolēnam", taču 2014.gada budžetā tam neesot pietiekams finansējums.
LIZDA vēlas pedagogu algas pamatlikmes paaugstināšanu līdz 310 latiem. Mikiško norādīja, ka šī likme paliek spēkā kā vīzija, uz ko tiekties. Turpmāko divu nedēļu laikā Izglītības un zinātnes ministrija, LIZDA un Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) birojs strādās pie trīspusējā memoranda, kas iezīmētu algu palielinājumu nākamajos gados un nozarē plānotās reformas.
Mikiško norādīja, ka tuvākās divas nedēļas pie tā tiks rūpīgi strādāts, savukārt, ja neizdosies sekmīgi vienoties par vēlamo pedagogu algu palielinājumu, LIZDA lems par tālāko rīcību, taču pagaidām protesta akcijas tā neplāno. Pedagogi vēlas ieraudzīt atalgojuma palielinājuma grafiku, izstrādātu pedagogu motivācijas programmu un pamatalgas likmes palielinājumu no nākamā mācību gada.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) pauda prieku, ka viņa un nozares argumenti sadzirdēti un šis esot uzskatāms par vienu soli pareizā virzienā. Viņš arī norādīja, ka palikuši vēl daži jautājumi, par kuriem nav panākta gala vienošanās, piemēram, kas notiks ar tiem pedagogiem, kas saņēmuši 3.kvalitātes pakāpi pēc Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanas.
Ministru prezidenta pārstāvis Ints Dālderis sacīja, ka šis Finanšu ministrijas un premjera izteiktais piedāvājums no valsts budžeta varētu prasīt 3,5 miljonus latu, bet 2015.gadā jau 10 miljonus latu.
Jau vēstīts, ka LIZDA valde ārkārtas sēdē lēma par pedagogu un zinātnieku protesta akcijām, prasot valdībai nodrošināt cienīgu darba samaksu.
LIZDA pieprasa valdībai nākamajiem trim gadiem piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī kvalitātes piemaksu, zinātnes bāzes finansējuma un akadēmiskā personāla pamatlikmju paaugstināšanai.
Jau vēstīts, - ja nerisināsies sarunas ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, LIZDA ir gatava rīkot protesta akcijas, 20.augusta LIZDA padomes sēdē norādīja Mikiško.
Arodbiedrība ir izstrādājusi protesta akciju plānu, par kura īstenošanu neveiksmīgu sarunu rezultātā ir pilnvarota lemt LIZDA valde. Ja šīs sarunas neradīs pozitīvu rezultātu, septembrī varētu notikt piketa akcijas gan pie Ministru kabineta, gan pie Saeimas dienā, kad tiktu izskatīts budžets nākamajiem trīs gadiem. Ja arī tas nedos rezultātu, arodbiedrība ir gatava rīkot streiku oktobrī.
LIZDA vēlas panākt papildu bāzes finansējumu pedagogu darba samaksai šajā gadā vairāk nekā sešu miljonu latu apmērā. Savukārt izglītībai un zinātnei nepieciešamā papildu finansējuma summa nākamajos gados ir krietni lielāka. Piemēram, nākamgad kopējā nepieciešamā summa ir 97 miljoni latu, 2015.gadā - 138,5 miljoni latu, bet 2016.gadā - 196,5 miljoni latu. Finansējums nepieciešam zinātnes bāzes finansējuma paaugstināšanai, akadēmiskā personāla zemāko mēneša darba algas likmju paaugstināšanai, pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai no valsts budžeta un pedagogu darba samaksai.
LIZDA mājaslapā pieejamā aptauja liecina, ka patlaban 63% aptaujāto izglītības un zinātnes darbinieku rudenī ir gatavi streikot, 16% - doties protesta gājienā, 11% - piedalīties piketā vai demonstrācijā, 5% - sūtīt protesta vēstules, bet vēl 5% respondentu neatbalsta protestus.
Tāpat vēstīts, ka izglītības un zinātnes nozares darbinieki uzskata, ka valsts viņu darbu nenovērtē ar taisnīgu un motivējošu darba samaksu, ko pierāda arī LIZDA pētījums. LIZDA pauž neapmierinātību ar to, ka IZM un LIZDA izvirzītajām galvenajām prioritātēm FM vērtējumā ieteikts piešķirt krietni zemāku nepieciešamā finansējuma apmēru 2014.gadā, kas paredzēts pedagogu motivācijai, kā arī zinātnes bāzes finansējumam.
Kā aģentūru LETA informēja IZM, tā neplāno mainīt savas prioritātes - pirmā prioritāte joprojām paliek pedagogu algas, tām seko sporta pedagogu algas un zinātnes bāzes finansējums. IZM uzsver, ka nav atkāpusies no sākotnējā pieprasītā finansējuma zinātnes bāzes finansējumam 21 miljona latu apmērā.