No "barakiem" uz pieminekli

© F64

Kamēr latvieši kārtējo reizi vāc parakstus, lai panāktu «uzvaras pieminekļa» demontāžu, tikmēr Saskaņas biedri nodarbojas ar eksperimentiem, kas ļautu viņiem saprast: cik tālu, tovarišči, varam iet? Gluži nesen «antifašists» Jānis Kuzins okšķerēja, kurā kūtspakaļā uzsliet pieminekli kara noziedzniekam Vasilijam Kononovam. Ne jau Kuzins pats izdomāja šo apzināti provokatīvo «meklēšanos» – gan jau bija ideoloģiskie priekšā teicēji, kas vēlējās noskaidrot uzdrīkstēšanās robežas.

Un uzdrīkstēšanās ir vispusīga, reizēm pat mākslinieciskāka par Kononova bistes atklāšanu privātas sirsniņmājas priekšiņā. Raugi, Rīgā savulaik par godu Krievijas uzvarai pār Napoleonu 1812. gada karā un Aleksandra I nopelniem franču karaspēka sagrāvē tika uzcelta Triumfa arka, kuru - atbilstoši dažādām Rīgas varām - pārvietoja no viena stūra uz citu. Šodienas Rīgas vara, kuras kodols - Saskaņa - tuvo Saeimas vēlēšanu gaidās nule varonīgi izbeidza atkarību no Krievijas Putina partijas, vēlīgi ļāvusi pašvaldības uzņēmumam Rīgas pieminekļu aģentūra līdz nākamā gada Latvijas simtgades Dziesmu svētkiem restaurēt Aleksandra triumfa arku, lai to svinīgi atklātu latviešu tautas svētku reizē. Tiešām jauki. Un tikai kaut kādi nesaprātīgi Daugavas vanagi iebilst pret Aleksandra arku, jo tā, viņuprāt, godinātu tikai Krievijas atbalstītāju šovinismu. Nu, vai nav riktīgi tautu draudzības nīcinātāji tie vanagi? Kam vēl nav skaidrs, ka par Latvijas simtgadi mums jāpateicas tieši Aleksandram I un krievu karaspēkam?! Bet tostarp kaut kādi meža dīvainīši rosina uz Latvijas jubileju netaisīt vis pieņemšanas un rautus, bet gan izveidot Rīgā pieminekli, piemēram, bijušā ļeņinekļa vietā, kas simbolizētu Latvijas simtgadi. Citādi no svinībām pāri paliks tikai ēdienkartes, ielūgumi un kleitas...

Kamēr kultūrbīdītājiem tādas idejas ir nedzirdamas, dažādi Latvijas «saimnieki» aktīvi darbojas, lai svētkiem būtu īstie akcenti un īstie pieminekļi. Proti, esot jāatjauno arī padomju simbolika, un par to bez mitas rūpējas Saeimas deputāts Igors Pimenovs (Saskaņa). Viņš nupat ir rosinājis atļaut publiskos pasākumos sludināt komunisma ideoloģiju un gājienos izmantot Padomju Savienības simboliku. Bet - ak, skāde! - tas likumā patlaban vēl ir aizliegts. Taču nevajag izsamist: gan jau, pateicoties letiņu partijiskajai marginalizācijai, kad uz katru tautieti ir nodibināta vismaz viena partija, triumfāli uzvarēs Saskaņa, kas jau pirmajā Saeimas sēdē varēs nobalsot par padomju varas atjaunošanu un pievienošanos Krievijai. Un tad jau arī Staļina un Dzeržinska pieminekļus varēs salikt, nebūs nekādi nacionālisti jāklausās.

Biedram Pimenovam trakoti sāp sirds par to, ka šābrīža aizliegums izmantot PSRS simbolus un sludināt komunisma ideoloģiju aizvaino sarkanarmijas veterānus, kas pašaizliedzīgi cīnījušies pret nacistiem. Nu, bet, protams, ka aizvaino: kā var salīdzināt staļinismu ar nacismu?! Staļinisms taču ir humānisma caurstrāvots, un tie ir meli, ka tas nogalinājis 50 miljonus cilvēku. Patiesībā tas nogalināja... vairāk. «Nacisma vēsture bija karš no pirmā brīža līdz pēdējai dienai,» apgalvo biedrs Pimenovs. Nuja, staļinisms bija baltie miera baloži virs gulaga nāves nometnēm.

Šī nav pirmā (un droši vien ne pēdējā) padomju logorejas lēkme, kas piemeklējusi biedru Pimenovu. Pirms gada Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, kurā piedalījās Jānis Dombrava (NA) un Igors Pimenovs, pēdējais izteicās šādi: «Cilvēkiem, kas vēl joprojām dzīvo Latvijā, un viņu bērniem Padomju Savienība asociējas ne tikai ar barakiem, ar gulagu, asociējas ar garīgo uzplaukumu, ar varoņdarbiem, ar uzvaru, ar tautu brālību, ar cilvēku brālību.»

Bet jūs te vēl parakstiņus vācat: nojauksim pieminekli, nojauksim pieminekli! Nekā nebūs! Uztaisīsim tādu tautu brālību, ka par maz neliksies, un cīņa par mieru būs tāda, ka akmens uz akmens nenogulēs! Savukārt garīgā uzplaukuma simbols būs nevis kaut kādas tur Latvijas kaut kāds tur simtgades piemineklis, bet gan Pārdaugavas monstrs, uz kuru ļautiņi regulāri vilksies no saviem «barakiem», lai tam paklanītos. Tas viss būs, ja uzvarēs tādi kā Pimenovs.



Svarīgākais