Dīķis viļņojas reti
Prasība valsts pārbaudījumus kārtot valsts valodā ir skolēnu labākajās interesēs, – pārliecināti saka tiesībsargs Juris Jansons. Var tikai piekrist: skolām jau sen vajadzēja no 1. klases sākt pakāpenisku pāreju uz latviešu valodas apmācību, un eksāmeni, kas notiek latviski, ir loģisks turpinājums šai pārejai. Diemžēl nedz mūsu izglītības ministri, nedz valdība kopumā neiekarst realizēt šo plānu. Sākotnēji viss izskatījās cerīgi: 2013. gadā Eiroparlamenta deputāts Kārlis Šadurskis izteicās: «No 2015. gada jānotiek pakāpeniskai pilnīgai pārejai uz mācību procesu latviešu valodā vispārizglītojošās skolās, kas dos iespēju novirzīt papildu finansējumu skolotāju algām, sekmēs izglītības kvalitāti, kā arī veicinās sabiedrības integrācijas procesu.»
Šadurskis toreiz drosmīgi turpināja izteikties: «Ir pienācis laiks turpināt iesākto izglītības procesa latviskošanu. Valsts finansēta izglītība tikai latviešu valodā ir mūsu ceļš pašapzinīgas un patstāvīgas nācijas attīstībai ilgtermiņā. Mūsu pienākums šodien ir rūpēties un radīt nosacījumus krievvalodīgajiem Latvijā, lai pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk spētu iejusties un integrēties latviskajā vidē. Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājīgas un spēcīgas valsts attīstībai. Ceru, ka pēc 10 gadiem mēs visi dzīvosim latviskā, labklājīgā Latvijā, ko veido izglītota un zinoša sabiedrība.» Protams, 2023. gads nav nemaz aiz tik plašiem kalnu masīviem, un mēs jau šodien varētu ar gandarījumu vērot, kā Latvijā visi bērni mācās vienā valodā - latviski. Taču līdz tādai neticamai uzvarai laikam ir nepārskatāms attālums...
LTV raidījumā Tieša runa (2016. gada 22. janvārī) ministru prezidenta amatam nominētais Māris Kučinskis izrunāja šādu tekstu: «Tātad latviešu valoda, 2018. gads, no 1. klases. Mēs ļoti respektējam, tā ir Nacionālās apvienības prasība, tie ir viņu vēlētāji, kas arī prasa 2018. gadā. Mana, mūsu atbilde toreiz bija - piekrītam virzībai, bet, piedodiet, 2018. gadā tas nav reāli vienkārši. Tas būs milzīgs skandāls. Mēs tam vēl neesam gatavi.» Kam neesam gatavi - skandālam vai pārejai uz latviešu valodu? Varbūt vispār nekam neesam un nebūsim gatavi? Bakstīšanās ar pāreju no segregētas izglītības sistēmas uz vienotu izglītības sistēmu jau ir ieilgusi, un šī situācija rada arvien jaunus riskus Latvijas pilsoņu - šā vārda visplašākajā nozīmē - audzināšanā.
Pērn Kārlis Šadurskis bēdīgi atzina, ka pāreja uz izglītību latviešu valodā visās valsts finansētajās skolās šīs valdības laikā nenotiks: pēc karsti optimistiskajiem tekstiem Eiroparlamenta deputāta amatā laikam nāca auksta īstenības atskārsme... Bet valdības deklarācijā taču joprojām ir solījums izstrādāt plānu pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs. Vai arī tas kā nebūtisks iepunktējums kaut kur izplēnējis, dižus darbus darot? Turklāt bija arī runa par to, ka tiks noteikta lielāka skolu direktoru atbildība, lai mācību iestādēs ievērotu valsts valodas un skolēnu valstiskās audzināšanas prasības. Kā šī atbildība ir tikusi kontrolēta? Par to gan nekas nav dzirdēts.
Taču ir arī pozitīvas iezīmes. Pirms desmit gadiem gandrīz puse mācību iestāžu, kuras pieņemts dēvēt par mazākumtautību skolām, gala eksāmenus kārtoja krievu valodā. Pagājušajā gadā tādu skolu bija tikai 15%. Izglītības un zinātnes ministrija reizēm izdara arī loģiskus soļus: tās iecere ir nākamgad 12. klašu beidzējiem liegt izvēlēties eksāmenu valodu. Tātad - tikai latviski. Devītklasniekiem eksāmenu pāreja uz valsts valodu notiktu pakāpeniski. Šo ideju ir atbalstījis arī Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos un tās priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs.
Protams, ir gaidāms, ka «krievu skolu aizstāvji» kārtējo reizi sāks protestēt pret eksāmeniem tikai latviski, jo tie būs kā pamatīgs ievads pilnīgai krievu skolu pārejai uz latviešu mācību valodu. Sašķobīsies taču rusifikācijas kadru kalve, pazudīs lienošās divvalodības galvenā tekne! Lai mazinātu «aizstāvju» ietekmi, gaidām nacionāli noskaņoto likumdevēju lielāku aktivitāti izglītības jautājumu risināšanā: politikas dīķa viļņošanās pagaidām notiek tikai vēlēšanu gaidās. Bet tas ir katastrofāli par maz.