Kāda ir jūsu cilts piederība?
 
©F64

Valsts prezidents Raimonds Vējonis rosina izbeigt praksi nepilsoņu jaundzimušajiem bērniem ļaut palikt nepilsoņu statusā. Šis priekšlikums izraisījis zināmu sabiedrības viļņošanos, taču izskatās, ka viss paliks pa vecam, jo valdošā koalīcija šobrīd nav ieinteresēta politiskos satricinājumos. Taču iesāktā diskusija, manuprāt, ir labs iemesls, lai parunātu par kaut ko nozīmīgāku, kam ar konkrēto pilsonības jautājumu gan ir tikai pakārtota saistība.

Pirms pārejam pie lietas, neliela atkāpe. Kas dzīvo Tanzānijā? Nu, protams, tanzānieši. Arī es tā domāju līdz, braucot ar kuģi no Tanzānijas galvaspilsētas Dāresalāmas uz Zanzibāru, aizpildīju iebraukšanas anketu. Tanzānija juridiski ir divu valstu - Tanganjikas un Zanzibāras - konfederācija, kuras nosaukums veidojas no abu valstisko subjektu pirmajiem trim burtiem, un, iebraucot no vienas otrā, jāveic tāda kā robežpārejas procedūra. Aizpildot šo anketu, līdzās ierastajiem jautājumiem par vārdu, uzvārdu, dzimšanas laiku un vietu, mulsumu izraisīja jautājums - kāda ir jūsu cilts (tribe, angļu val.)? Patiesību sakot, Āfrikā šis jautājums par cilts (tribe) piederību ir plaši sastopams visdažādākajās anketās, tajā skaitā, reģistrējoties viesnīcās.

Lai kā Āfrikas lielpilsētas censtos izskatīties mūsdienīgas un tehnoloģiski attīstītas, ieraugot šādu ierakstu anketā, kur blakus ailei - nationality (pavalstniecība) - ir aile, kurā jāieraksta sava tribe, tu tiec momentā atgriezts realitātē. Tādējādi tiek nepārprotami atgādināts, kur atrodies. Proti, atpalikušā valstī. Godīgi sakot, šis tribe uz mani atstāja diezgan graujošu iespaidu, un kopš tās reizes ar gluži citām acīm raugos uz Latvijā izplatīto cilvēku dalījumu pēc viņu tautības vai etniskās piederības, kas faktiski ir tāds pats dalījums pēc tribe.

Visur pasaulē, ieskaitot Krieviju, visi Latvijas pilsoņi tiek uzskatīti un saukti par latviešiem. Kad mūsu izcilie sportisti - Aļona Ostapenko, Andrejs Rastorgujevs, Anastasija Sevastova - pārstāv Latviju starptautiskās sacensībās, viņi pašsaprotami ir latvieši, un nevienam pat prātā nenāk viņus saukt par krieviem. Tomēr ikdienā mazāk populāri cilvēki gluži kā Āfrikā tiek dalīti pēc tribe - latviešos un krievos. Oficiālās amatpersonas, acīmredzot jaušot šīs konstrukcijas neveiklību, bieži lieto vārdu salikumu - krievu tautības iedzīvotāji, kur vārds - tautība - skan kā no akmens laikmeta. Pie šā vārda mēs esam tā pieraduši, ka tas mums šķiet gluži normāls, lai gan patiesībā tas ir tikpat arhaisks kā šis afrikāniskais tribe.

Taču tā vēl nav visa nelaime. Pasaulē ir daudzas valstis, kurās dzīvo dažādās valodās runājošas pilsoņu grupas. Piemēram, Kanādā Kvebekas provincē dzīvo franču valodā runājošs vairākums un laiku pa laikam notiek referendumi par Kvebekas atdalīšanos no pārējās Kanādas. Arī Beļģijā ir liela iedzīvotāju daļa (Briselē nospiedošs vairākums), kas runā franču valodā, un šīs iedzīvotāju daļas attiecības ar flāmu valodā runājošajiem nebūt nav rožainas. Taču šajās valstīs neviens nesaka, ka franču valodā runājošie kanādieši vai beļģi ir franči, līdz ar to kvebekiešus vai valoņus atšķirot no Francijas pilsoņiem.

Toties Latvijas iedzīvotāji, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, un krievi Krievijā lingvistiski nekādi netiek nodalīti. Visi viņi tiek dēvēti par krieviem, kas pie zināmiem nosacījumiem var radīt apdraudējumu mūsu valsts nākotnei, jo veido šiem cilvēkiem dalītu identitāti. Vairākums no viņiem sevi identificē ar Latviju, grib būt šai valstij piederīgi, taču, ja nemitīgi jādzird, ka viņi ir «krievsi», tad nav jābrīnās, ka rodas aizvainojums un Krievijas TV propagandistu sirēnu dziesmas vieglāk aiziet līdz viņu sirdīm.

Ir pienācis laiks izbeigt šo arhaisko dalījumu pēc tautības vai, vēl trakāk, - pamatnācijā un kaut kādā pagrabnācijā. Visi Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no dzimtās valodas, jāuztver kā latvieši. Savukārt par krieviem jāsauc tikai Krievijas pilsoņi. Sadzīvē šo ieradumu - visus krieviski runājošos dēvēt par krieviem - nebūs viegli pārvarēt, bet pasaules pieredze rāda, ka cilvēku ieradumus, ja pie to izmaiņām mērķtiecīgi strādā, var mainīt ātrāk, nekā varētu domāt. Latvijas valstiskās ilgtspējas, nācijas izlīguma un saliedētības vārdā tas ir jādara.