Mērķis attaisno jebkuru līdzekli?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv, nu jau ss.com, konflikts sadalījis sabiedrību divās daļās – vieni aizstāv VID cīņā ar nodokļu nemaksātājiem un PVN krāpniekiem, citi sašutuši par VID brutālajām spēka metodēm.

VID pieprasījis slēgt vietni nevis tādēļ, ka tā pati nemaksātu nodokļus, bet tādēļ, ka to nedara daļa portāla klientu. VID fokusā nonākuši masveida auto tirgotāji, kas reāli veic pastāvīgu nereģistrētu saimniecisko darbību. Pati SIA SS pērn nodokļos valstij samaksājusi 1,922 miljonus eiro, ar tās īpašniekiem saistītā SIA Internet - 229 740 eiro. Pieklājīgs apjoms, no kura daļu turpmāk valsts var zaudēt, portāla domēnu pārceļot ārpus Latvijas. VID spēka metode var izrādīties ne tikai neefektīva, bet kā bumerangs trāpīt atpakaļ. Iespējams, domēna pārreģistrēšanas paraugam sekos arī citi - VID jau pieķēries ar SIA Internet īpašniekiem saistītajai vietnei SIA Fotki.lv, prasījis bloķēt virkni ar SIA Internet saistītu domēnu - 2000.lv, auto.lv, kasko.lv, octa.lv, sludinajumi.lv un daudzus citus.

Strīds būtībā nav par nodokļu maksāšanu vai nemaksāšanu, bet par to, ciktāl portālam jāatbild par tajā publicēto saturu, ko saražo trešās personas, un viņu dati jāatklāj tiesībsargājošajām iestādēm. Vietnes pārstāvji sūdzas, ka VID prasa atklāt komercnoslēpumu, kā arī datus par personām, kas nav nodokļu maksātāji Latvijā, tātad nav VID kompetences objekts. VID argumentē, ka jau kopš gada sākuma lūdzis informāciju par lietotu auto sludinājumu izvietotājiem, par kuriem bijušas «diezgan lielas indikācijas» par PVN izkrāpšanu, vienā no atklātajām shēmām esot iesaistīti vairāk nekā 700 automobiļu, radot pusmiljona eiro zaudējumus. Gribētos ticēt, ka šādos konkrētos gadījumos ss.lv neatsakās sadarboties. Jautājums, vai uzņēmējs atteicies sniegt plašus, vispārīgus datus par lielu daļu tirgotāju vai par konkrētiem aizdomās turamajiem?

Ko VID īsti prasījis atklāt un ko uzņēmums ir un nav sniedzis, var izvērtēt tiesa. Interesanti, ka stadijā, kad administratīvā tiesa ierosinājusi lietu, VID laiž klajā smagāko artilēriju - prasību slēgt vietni. Kad uzņēmējiem ilgie tiesvedības termiņi rada zaudējumus, viņiem jāpaciešas, kad tie traucē valsts struktūrām, tiesvedība jāignorē? Tikmēr VID padomdevēji jau mudina iet soli tālāk - visām Latvijas IP adresēm noslēgt pieeju jaunreģistrētajam domēnam ss.com.

Saprotama būtu VID prasība, ja vietnes darbība apdraudētu valsts drošību, suverenitāti, demokrātijas pamatus. Uzņēmums gan rūpēs par savu reputāciju varētu sadarboties ar VID, policiju un citām valsts struktūrām, kad runa ir par sabiedrības interešu aizskārumu, par kādu, protams, var uzskatīt arī nodokļu krāpniecību. Uzņēmums apgalvo, ka to arī darot, ja tiek iesniegti skaidri, konkrēti, pamatoti pieprasījumi. Bet nevar uzbrukuma objektu izvēlēties pēc principa - kuram vieglāk pieķerties, nevis kurš vainīgs. Grūtāk VID pašam burties cauri vai radīt gudras programmas, kas no savu lietoto preču epizodiskiem pārdevējiem izfiltrē nodokļu shēmotājus, kuri vēl jāpieķer, nekā vienkārši paprasīt, lai kāds šo darbu izdara viņu vietā. Varbūt ss.lv vēl vajadzētu viņus pašiem saslēgt rokudzelžos un atvest uz VID?

Zināmas paralēles var vilkt ar sociālā tīkla facebook un valstu iestāžu attiecībām. Ik gadu no dažādām valstīm, visvairāk no ASV, facebook tiek prasīta informācija par desmitiem, simtiem tūkstošu lietotāju. Komersantam tas nozīmē neskaitāmu juristu algošanu, kas izvērtē prasību tiesiskumu. Daļa tiek noraidītas, daļa - apmierinātas daļēji, sniedzot vien pamatdatus, vai pilnībā, ja runa ir, piemēram, par ekstrēmistu saziņu. Bet - kā komersantam noteikt, vai varas iestādes nepārspīlē ar personu potenciālajiem draudiem sabiedrībai? Piemēram, pret valdību vērsto protestu laikā Turcijā valdība facebook aktīvi prasīja sniegt informāciju par protestu organizētājiem.

Šī cīņa nav nekas Latvijai specifisks. Tamlīdzīgu vietņu uzturētāju bizness balstās uz lietotāju uzticēšanos, kas ar atsaukšanos uz pirmo svilpienu informācijas izpaušanai tiktu grauta, no otras puses, tām jābūt kaut kādā mērā sociāli atbildīgām un jādarbojas reģistrācijas valsts likuma ietvaros. Skaidra robeža ir grūti novelkama, par to vienmēr būs strīdi.

Protams, arī VID jādara savs pamatdarbs - jāiekasē nodokļi, jo budžeta nepietiekamības sekas var redzēt uz ceļiem, izglītībā, veselības aprūpē, pensionāru un daudzos citos maciņos. Bet tā jau ir plašāka tēma par sabiedrības motivēšanu maksāt samaksājamus nodokļus, tāpat cita tēma ir par ss.lv reālas konkurences trūkumu ar no tā izrietošo cenu un klientu politiku.

Jāšaubās gan, vai ar VID lietotajām metodēm tiks panākts rezultāts. Pirms klupt virsū portālam, VID varētu pastāstīt, ar cik regulārajiem automašīnu vai citu preču tirgotājiem, kas nav reģistrējuši saimniecisko darbību, viņi ir sazinājušies, informējuši par tā rīcībā esošajiem datiem un ieteikuši tirgonim piemērotākās saimnieciskās darbības formu? Protams, ne visi steigs reģistrēties, bet VID parādīs, ka tur roku uz pulsa un vienlaikus ir ne tikai soģis, bet arī padomdevējs.