Mazāk slimo, vairāk strādā, vairāk maksā?

Atgriešanās pie reiz jau noraidītas idejas par obligātajām iedzīvotāju ikmēneša veselības apdrošināšanas iemaksām sāk jau veidot šīs valdības rokrakstu – nepārliecinošu, kricelīgu.

Tas atgādina jezgu ar iepriekš atbalstītajām sociālajām iemaksām no pilnas minimālās algas, strādājot arī nepilnu slodzi. Šāda lēmuma radītā mikrouzņēmumu un daļlaika darba vietu likvidēšana īsi pirms gadumijas lika premjeram atsaukt šo lēmumu, tā vietā palielinot mikrouzņēmuma nodokli pretēji iepriekš solītajam nodokļus necelt.

Līdzīgi attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu valdība jau pērnruden noraidīja obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas un izvēlējās valsts universālo apdrošināšanu, naudu ņemot no valsts budžeta. Tieši no kurienes, gan vēl nebija skaidrs. Protams, nauda brīva nemētājas, bet Veselības ministrija sniedza jau pāris piedāvājumu papildu finansējumam - 1% novirzīšana no sociālajām iemaksām, luksusa preču PVN paaugstināšana, akcīzes paaugstināšana azartspēlēm u.c. Cits jautājums, vai šādi varētu sagrabināt pietiekami daudz jau no visiem galiem brūkošās veselības aprūpes sistēmu uzstutēšanai uz kājām.

Veselības ministre Anda Čakša nonākusi neapskaužamā situācijā - pati neatbalsta papildu iedzīvotāju maksājumus un sauc to par vienu no sliktākajiem variantiem, bet viņai to nāksies realizēt, ja valdība par to izšķirsies, nespējot rast kompromisu. ZZS šādu atkāpšanās soli pieļauj bailēs, ka pretējā gadījumā Vienotība izgāzīs nodokļu reformu. Nu abas lietas nāksies sasiet kopā, pretējā gadījumā, nesamazinot darbaspēka nodokļu slogu un neceļot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, papildu ikmēneša veselības nodoklis nekādi neveicinās nedz uzņēmumu konkurētspēju, nedz kvalitatīva darbaspēka piesaisti, nedz iedzīvotāju labklājību, nedz nevienlīdzības mazināšanu. Veselības aprūpes darba grupā spriests par 20 eiro ikmēneša maksājumu. Premjers Māris Kučinskis gan izteicies, ka 20 eiro varētu būt vidējā cena un par to, kas cik maksā, vēl spriedīs. Galvenā doma - veselības aprūpes pakalpojumu sasaistīt ar nodokļu nomaksu un, iespējams, jaunu maksājumu noteikt tiem, kuri nemaksā nodokļus, izņemot attaisnotos nodokļu nemaksātājus. To jau 2013. gadā piedāvāja Vienotības ministre Ingrīda Circene, kuru neatbalsītja pašas partija un tās rokās esošais finanšu ministrs, tagad labklājības ministrs Jānis Reirs. Ja valdība izšķirsies par obligāto apdrošināšanu, varētu teikt, ka Vienotība reformu ir novilcinājusi par gadiem pieciem.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš jau iepriekš proponēja obligātās iemaksas, spriež, ka šādi palielināšoties solidaritāte starp dažādām iedzīvotāju grupām. Interesanti, kā tā izpaudīsies? Labāk pelnošie maksās vairāk, bet neizmantos valsts apmaksātos vai dotētos medicīnas pakalpojumus? Maksās tikai par citiem? Kučinskis arī runājis par maksājumu diferenciāciju, sakot, ka nevar likt maksāt 20 eiro tiem, kuri legāli un godīgi strādā, bet nevar to nomaksāt. Kas un pēc kādiem kritērijiem izvērtēs, var vai nevar samaskāt 20 eiro? Kuri maksājumi būs svarīgāki par šo? Vai izvērtēs arī, kāpēc nevar samaksāt? Vai tāpēc, ka negrib strādāt, negribēja mācīties, vai tāpēc, ka nevar? Un vai ikmēneša nodeva mainīs iedzīvotāju attieksmi pret veselības uzturēšanu, kā to aicinājis Valsts prezidents Raimonds Vējonis? Varbūt jāvadās pēc līdzīga principa, kāds ir automašīnas apdrošināšanā - jo vairāk negadījumos šoferis iekūlies, jo dārgāka apdrošināšana, tā arī te - jo mazāk slimo, jo lētāks ikmēneša maksājums? Cilvēkam būs izvēle - ieguldīt līdzekļus un enerģiju profilaksē vai slimību ārstēšanā. Jā, kaut kādiem solidaritātes elementiem jābūt, ir slimības, kas nav saistītas ar dzīvesveidu, bet nebūtu godīgi arī likt maksāt tiem, kas smagi strādā un rūpējas par veselību, par tiem, kas mediķu rokās biežāk nonāk sava slinkuma, izlaidības, atkarību vai vieglprātības dēļ.

Turklāt jārēķinās, ka, maksājot ikmēneša apdrošināšanu, cilvēki arī gribēs to izmantot un ārstēties, nevis kā līdz šim medicīnas nepieejamības un rindu dēļ ārstēšanos atlikt un slimības ielaist. Kādu pakalpojumu grozu garantēs par šīm iemaksām? Un kā tās korelēsies ar privāto apdrošināšanu? Ja cilvēkam jau ir privātā apdrošināšanas polise, būs jāmaksā dubulti?

Skaidrs, ka nauda ir jāatrod, jo veselības aprūpes sistēmas vadzis faktiski ir jau lūzis, ar maziem ielāpiem vairs nepietiks, mediķi nesamierināsies ar centu pielikumu. Neparedzēto līdzekļu kabata, no kuras grasās ņemt vismaz piemaksām medicīnas māsām, ir pārāk sekla, un uz budžeta deficīta rēķina nedrīkst palielināt mediķu algas. Nav tā, ka nav citu variantu, drīzāk - šajā koalīcijā nav citu variantu.