Vai skopums džentlmeni pazudinās?

Jaunie mobilo sakaru operatoru tarifi varētu izsaukt lielo tautas staigāšanu no viena operatora pie cita, ja vien tie, kā sazvērējušies, nebūtu paaugstinājuši cenas. Vai ir sazvērējušies, vai ne, to vēl pētīs Konkurences padome.

Gatavojoties Eiropas regulas ieviešanai par viesabonēšanas piemaksu atcelšanu Eiropas Savienībā no šā gada 15. jūnija, trīs lielie Latvijas mobilo sakaru operatori aprīlī viens pēc otra klientiem paziņoja par jaunajiem superpakalpojumiem - iespējām bez papildu maksas zvanīt uz un no Eiropas un izmantot tur arī limitētu interneta apjomu. Par pāris eiro dārgāk. Katram klientam nosūtīts viņa līdzšinējam tarifam tuvākais tarifs. Dažkārt kā liels bonuss pasniegta, piemēram, telefona ekrāna apdrošināšana pie viņiem pirktiem jauniem telefoniem vai citi vairumam nevajadzīgi karekļi. Un, protams, cīņa ar statistikas interpretēšanu. Bite argumentu cīņā devās ar tās aptauju, kas liecinot, ka pēdējā pusgadā uz ārzemēm ceļoja katrs otrais Latvijas iedzīvotājs un tuvākajā pusgadā, visbiežāk, uz Eiropu, došoties jau septiņi no desmit aptaujātajiem. Vienlaikus interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius pētījums pauda: tarifu paaugstināšana mudinātu mainīt operatoru 34% respondentu, vēl 37% to, iespējams, mainītu. Apmierinātību pauduši 12%. Būtībā ap 70% telefonu lietotāju līdz ar visu operatoru draudzīgu cenu celšanu šāda iespēja būs samērā bezjēdzīga.

Pirmo lielo tautas staigāšanas vilni no viena operatora pie cita radīja iespēja saglabāt iepriekšējo telefona numuru. Arī tas nebija pašu izgudrojums, bet Eiropas regula, kura radīja arī cenu karu. Konkurence cenas turēja samērā zemas, attīstījās arvien vairāk tarifa plānu, lai rastu katra vajadzībām izdevīgāko, noturētu vai pārvilinātu klientu. Nu jau grūti atminēties 90. gadu beigas, 2000. sākumu, kad vietējais zvans LMT tīklā maksāja vairāk nekā 20 santīmu minūtē, īsziņa - 10. Drīz jau varbūt arī aizmirsīsim, kā centāmies gari nepļāpāt, esot ārzemēs, vai vispār necēlām klausuli. Mobiliem cilvēkiem, kas bieži izbrauc no valsts vai kam ir draugi, radi, bieznesa partneri Eiropā, jaunā regula par viesabonēšanas piemaksu atcelšanu ir kā medusmaize - piemaksājot divus trīs eiro mēnesī, iegūst brīvību šīm sarunām, īsziņām, arī limitētu internetu bez dārgā tarifa.

Tajā pašā laikā ir cilvēki, kam podziņtelefonos nemaz nav interneta vai kuri to neizmanto, kas telefonu lieto tikai iekšzemes komunikācijām. Ne velti operatori piedāvāja tarifus pa diviem eiro mēnesī, papildus maksājot par sarunu minūtēm. Jā, tāpat kā agrāk bija grūti atrast latviešu ģimeni, kuras rados nebija izsūtīto, tā tagad grūti atrast kādu, kuram nav emigrējušu radu vai draugu. Saziņai ar viņiem labi kalpo skype - ar visu bildi, un bez telefonsarunām ārpus vietējā tīkla var iztikt. Daudzu iedzīvotāju zemā maksātspēja liek domāt par katra eiro ekonomēšanu. Būtu skumji, ja maksātspējīgo, mobilo cilvēku paplašinātās komunikācijas iespējas būtu jāapmaksā šiem pieticīgajiem, trūcīgajiem cilvēkiem. Kareivīgākie, kas neapmierinās vienkārši ar paziņojuma par tarifu kāpuma pieņemšanu klusējot, sazvana operatoru un nereti izspiež kādu bonusu vai atlaidi, bet kautrīgākie maksā. Muļķu ķeršana: kas paklusēja - maksā, kas pacīnījies par savām tiesībām, izcīnīja ja ne operatora iepriekš solīto, tad vismaz mazāku cenas kāpumu. Piedraudēšana ar operatora maiņu vai apelēšana pie līguma tomēr liek pameklēt variantus. Operatoru cenu kāpums tomēr šķiet aizdomīgs. Pirmkārt, tas ir visiem līdzīgs, atkarībā no līdzšinējā tarifa vidēji par diviem trim eiro. Otrkārt, grūti noticēt, ka vismaz operatori neizmantotu regulas izpildei visai loģisko cenas paaugstināšanu, lai nepadempingotu un pievilinātu klientus. Dzirdēti gan spriedumi, ka esošās jau ir dempinga cenas, ar kurām grūti attīstīt pakalpojumus, tehnoloģijas ilgtermiņā, bet uzņēmumu peļņas rādītāji gan neliecina par darbošanos zem pašizmaksas, neraugoties uz iedzīvotāju skaita pastāvīgu kritumu un investīcijām tehnoloģijās. LMT apgrozījumam pieaugot par 4,2% pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, peļņa kāpa par 41,3% (24,3 miljoni eiro). Tele2 aizvadītais esot bijis ļoti veiksmīgs gads, apgrozījums kāpis par 4,8%, peļņa par 6,5% (33,6 miljoni), 9,4 miljoni investēti. Bite Latvija apgrozījums kāpis par 16,8%, peļņa - par 30,6% (8,645 miljoni).

Ja ir bijusi slēpta vienošanās, jautājums, vai tā ir noslēpta pietiekami labi, jo Konkurences padomes uzliktie sodi nav no maigākajiem. Šogad padome Rīgas satiksmei un Rīgas mikroautobusu satiksmei par braukšanas maksu saskaņošanu piemēroja teju 2,3 miljonu eiro sodu. Lielāko summu Latvijas vēsturē samaksājuši kopumā pieci Samsung preču izplatītāji - 9,4 miljonus eiro, 7,8 miljonus eiro nomaksājušas 22 komercbankas par vienošanos par komisijas maksām karšu maksājumos, 7,6 miljonus eiro Volkswagen oficiālie dīleri par karteļa veidošanu.