Par Imantas hakera Denisa Čalovska izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm balsoja septiņi ministri, pieci Reformu partiju pārstāvošie – bija pret, bet kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atturējās.
Pie šāda balsu sadalījuma fakts, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks bija paņēmis atvaļinājumu, būtisku lomu vairs nespēlēja. Turpat valdības ēkā viņš grozījās, teica, ka sakritība – esot atnācis paklausīties semināru par budžetu, taču sēdē nepiedalījās. Viņa atbalsts Čalovskim tāpat neko vairs nemainītu. Acīm redzami lielāka ietekme valdības mājā vakar bija tiem, kuri vēlas panākt Denisa Čalovska tiesāšanu Amerikā.
Dzinēji jau silti
Vēl pirms sēdes pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska atsteidzās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, acīmredzot sniegt vēl pēdējo argumentāciju kabineta pārliecināšanai. Jau vēlāk preses konferencē premjers skaidroja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu izdošanas atteikums būtu pamatots vienīgi gadījumā, ja tas varētu kaitēt valsts suverenitātei, nodarījums būtu politiska vai militāra rakstura vai arī, ja apsūdzētais tiktu vajāts rases vai uzskatu dēļ. Čalovska lietā neviens no šiem formālajiem priekšnosacījumiem neesot saskatāms. Sēdes slēgtajā daļā bija atļauts piedalīties ne tikai Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, bet arī prokuroram Mārcim Viļumam. Tikmēr Čalovska advokātu trijotne stāvēja aizdurvē. «Par kādu procesuālo līdztiesību te var runāt,» ar nožēlu secina advokāte Ilona Bulgakova.
Tagad aizstāvji pieliks visus spēkus, lai Strasbūru maksimāli ātri sasniegtu Čalovska sūdzība pret Latvijas valsti un Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) līdz lietas izskatīšanai apturētu valdības lēmumu par izdošanu. Advokāts Saulvedis Vārpiņš izpētījis, ka teorētiski to var izdarīt 24 stundās. Ja ECT pagaidu noregulējumu atzīs par nepieciešamu un pa šo laiku Latvijas un ASV tiesībsargājošās institūcijas Čalovski jau nebūs iesēdinājušas lidmašīnā, viņu vēl ir iespējams paglābt no pārvešanas. Lai gan vakar – vēl nezinot, bet nojaušot valdības lēmumu – advokāti sprieda, ka tikpat labi Čalovska lidmašīna jau iesilda dzinējus. Protams, Ģenerālprokuratūra atturas komentēt, kādu temperatūru tie sasnieguši un kad tieši ieplānota arestanta pārvešana. Saskaņā ar likumu tam jānotiek 30 dienu laikā, taču iespējamā ECT iesaistīšanās varētu būt labs arguments, lai procedūra notiktu ļoti ātri. Pretējā gadījumā varētu iznākt, ka Čalovskis ar Eiropas svētību ASV vispār netiek nogādāts.
Gvantanamo vēl pastāv
Galvenās bažas Čalovska lietā saistītas ar Eiropas un Amerikas atšķirīgo izpratni par cilvēktiesībām. Jā, pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma starp Latviju un Ameriku notikusi sarakste – amerikāņi kaut ko it kā garantējuši. Taču advokātu skatījumā šīm deklaratīvajām frāzēm nav lielas vērtības. «ASV pieliks vislielākos centienus, lai apmierinātu Čalovska lūgumu izciest sodu Latvijā,» līdzpaņemto dokumenta kopiju tulko Saulvedis Vārpiņš. «Un šī ir tā pati frāze, zem kuras pastāv Gvantanamo cietums.» Tur, jāatgādina, cilvēki tiek spīdzināti un turēti neierobežotu laiku bez tiesas lēmuma, jo atzīti par draudu nacionālajai drošībai. Arī kibernoziegumi, kuru pastrādāšanā apsūdzēts Latvijas pilsonis, kopš pagājušā gada tiek uzskatīti par ASV nacionālās drošības jautājumu. Tas liek domāt, ka Amerikā Čalovska cilvēktiesības uz aizstāvību, uz taisnīgu tiesu, uz tikšanos ar tuviniekiem nevienu neinteresēs.
Jācer uz Eiropu
Tiesa gan, arī Latvijā Imantas hakera lietas apspriešana nonākusi aplamā gultnē. Tieslietu resoru kontrolējošās Nacionālās apvienības runasvīrs Jānis Iesalnieks partijas vārdā pat atļāvās paziņot, ka Čalovskis jāizdod, jo viņš ir «noziedzies urlēns», šādi sašķirojot pilsoņus latviešos un krievos, vajadzīgajos un norakstāmajos.
«Mediju un dažu Nacionālās apvienības pamuļķu ietekmē kaut kur ir pazudis šīs lietas pamats. Bet patiesībā šis ir jautājums par ikviena cilvēka pamattiesībām,» tā spriež Kristīne Blumberga. Viņa ir viena no dažiem desmitiem aktīvistu, kas vakar piketēja pie Ministru kabineta. «Brīvību Denisam,» teica plakāts. Cits plakāts vēstīja: «Ļaujiet tiesāt pašiem!!!!!», un to rokās turēja Stradiņa universitātes lektors Normunds Kozlovs: «Jo vecāks es kļūstu, jo mazāk ir lietu, par kurām varu iestāties. Bet šī ir patiešām kristālskaidra lieta.» Latvijas valstij ir jātur rūpe par saviem iedzīvotājiem. Protestētāju vidū bija manāma arī Denisa Čalovska māte Jeļena, samulsusi no daudzajām kamerām un mikrofoniem. «Vai es vēl ceru? Kā gan es varu dzīvot bez cerības,» viņa saka Neatkarīgajai. Diemžēl, izdabājot stratēģiskā partnera iegribām, Latvijas valdība šīs cerības ir pievīlusi. Nu atliek cerēt, ka to pašu neizdarīs arī Eiropa.