Latvijā ir nožēlojamākā vieta uz Eiropas Savienības robežas
Nožēlojamākā vieta uz Eiropas Savienības sauszemes robežas ir Latvijas Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes II kategorijas robežkontroles punkts Vientuļi.
No dažādiem materiāliem salipinātas būdas, sausās atejas, regulāri plūdi lietus laikā, atpūtas telpa vagoniņā, kas ož pēc gāzes un daudzkārt sildīta ēdiena – šie ir labiekārtojumi, ar ko savus robežsargus un muitniekus spējusi nodrošināt atjaunotā Latvijas valsts.
Būdiņu republika
Regulārie robežšķērsotāji pie Vientuļu nožēlojamā stāvokļa jau apraduši, dažas minūtes riebuma, un var braukt tālāk, bet robežsargiem un muitniekiem te jāstrādā pa 12 stundām maiņā. Šie ir dienesti, kuru darbiniekiem ir aizliegts žēloties un streikot, aizliegts iesaistīties arodbiedrību aktivitātēs, taču viņiem būtu gana daudz iemeslu to darīt. Neatkarīgā to konstatēja, gatavojot publikāciju par pretcūku žogu, ko starp Krieviju un Baltijas valstīm iecerējuši veterinārie dienesti.
Otrpus tiltiņam un upei Krievijas pusē paveras modernas celtnes no mūsdienīgiem materiāliem – tas ir Ļudonkas robežpārejas punkts. Pagriežoties par 180 grādiem ar skatu Latvijas virzienā, rodas iespaids, ka te sākas posts un nabadzība. Redzamas no dažādiem materiāliem izgatavotas būdas – bleķis, betons, koks. Pēdējās no apakšas jau sapuvušas. Vienā tādā cilvēkus, kas dodas prom no Eiropas Savienības, sagaida daiļa latviešu robežsardze, un caur lodziņu izskatās, ka būda ir viņai burtiski apnaglota apkārt, tik maza tā ir. Šķūņu arhitektūras mikslī izceļas miniatūrs guļbūves veidojums. Plāksne uz tā vēsta: «Pirmais muitas punkts atjaunotajā Latvijas Republikā Vientuļi 1. oktobris 1990. gads.» Pa šiem gadiem nekas daudz mainījies nav – dažas būdas nākušas klāt, bet arī tās briesmīgas. Valsts pasūtījuma konkursos parasti figurē ļoti pieklājīgas cenas, taču vismaz Vientuļos izpildījums ir vienkārši nožēlojams. Piemēram, betona klucī, kur atrodas dīzeļģenerators, pirms dažiem gadiem ir veikta siltināšana. Un, te ienākot, pat neprofesionālim kļūst skaidrs, ka pastrādāta briesmīga haltūra. Putuplasta salaiduma vietās nav pat sieta. Uz jumta uzlikts vislētākais ruberoīds, kuram, protams, ūdens tek cauri, atmiekšķējot pēdējās remonta pazīmes.
Arī vieta, kur tiek veikta iebraucošo automašīnu kontrole, skaitās labiekārtota. Tās apskates brīdī sāk gāzt lietus un atklājas divas blaknes. Pirmkārt, plikais skārda jumts dārd tā, ka ir neiespējami sarunāties, otrkārt, viss ūdens gāžas tieši bedrē, kurā jākāpj darbiniekiem, lai veiktu automašīnu apskati no apakšas.
Valdi, tur labāk neej
Baigākais Vientuļos ir sausās tualetes. Uz šejieni laiku pa laikam atbrauc augstas valsts amatpersonas, it kā viņu klātbūtne vien varētu izraisīt brīnumu un īstenot gadiem plānoto robežpunkta būvi. Kādreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece pēc būdiņas apmeklējuma rindā stāvējušajam premjerministram vaļsirdīgi pateikusi: «Valdi, tur gan labāk neej!» Šoziem robežsargiem atvestas pārvietojamās plastmasas tualetes, taču ar tām, izrādās, arī nav līdzēts, jo zilā zupa to tvertnē sasalst un sekas ir vēl trakākas nekā vecajā sausajā atejā. Tāpēc tai joprojām tiek dota priekšroka. Darbinieki gan smejas, ka ziemā vispār labāk sēdēt nevis uz poda, bet diētas.
Elementāras sanitārās normas Vientuļos faktiski ir neiespējami ievērot, jo tekoša ūdens nav. Ir aka ar grieztuvi un ķēdi. Un improvizētā virtuvē līdzās smirdīgam gāzes balonam ūdens bundulis ar puļķīti apakšā. Šāda ūdensapgādes sistēma joprojām ir sastopama mazdārziņu kooperatīvos, taču ne respektablās valsts iestādēs. Robežkontroles punkta priekšnieka vietniekam Aleksandram Šalajevam atliek vien konstatēt: «Mēs te kontrolējam cūku mēri, lai gan šādos apstākļos paši varam kļūt par infekciju perēkļiem.» Un arī Vientuļu muitas virsuzraugs Andris Aizpurietis atzīst – ar tiešajam darbam nepieciešamo tehniku robežpunkts apgādāts pienācīgā līmenī, taču sadzīves apstākļi ir nepieņemami.
Tagad sola ticamāk
Par nepieciešamību savest Vientuļus kārtībā tiek runāts jau gadiem ilgi, jo šis ir tuvākais ceļš uz Sanktpēterburgu. Bet, kamēr Grebņevā un Terehovā smagās mašīnas regulāri sēž sastrēgumos, šeit pāri tiek laists tikai vieglais transports līdz 3,5 tonnām. Saskaņā ar 2007. gada plāniem – jau 2009. gada beigās robežposteņa pārbūvi vajadzēja pabeigt. Tad pāri robežai te izbrauktu 150 kravas mašīnas diennaktī. Krievija savu plānu izpildīja, Latvija – nē.
Šobrīd rekonstrukcijas apsolīšana ir atjaunota. Atkal tiek pārzīmēts projekts, un nākamgad teorētiski būtu jāsākas pirmās kārtas būvniecības darbiem. Katrā virzienā būs piecas joslas, jaunas ēkas, moderns aprīkojums.
Uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi prognozē, ka šoreiz tas patiešām notiks, jo Vientuļu rekonstrukcijai piesaistīts piecu miljonu latu ES finansējums.
Uz robežas strādājošie cer, ka solījumi beidzot piepildīsies un viņi varēs strādāt cilvēku cienīgos apstākļos. Uz to cer arī robežšķērsotāji, jo pagaidām Vientuļos daudzsološs iespaids un lepnums par Latvijas valsti nekādi nepārņem.