Rumānija savu hakeri ASV neizdos

Neskatoties uz to, ka ASV par kibernoziegumiem lūgušas izdot arī Rumānijas pilsoni Mihaju Jonutu Paunesku, kuram izvirzītas līdzīgas apsūdzības kā Denisam Čalovskim, Rumānija ASV viņu neizdos, turklāt rumānis patlaban atrodas brīvībā, ziņu aģentūru LETA informēja viens no Čalovska advokātiem Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts norāda, ka Paunesku krimināllietu izskata vietējās tiesībsargājošās institūcijas, līdz ar to viņš tika atbrīvots apmaiņā pret juridiskajām garantijām un viņam ir pienākums līdz galīgā lēmuma pieņemšanai šajā lietā palikt Rumānijā.

Lietā par izdošanu ASV rumānis tika arestēts - tas notika tieši divas dienas pēc viņa aizturēšanas nacionālās lietas ietvaros. Tomēr, kad tika izskatīts jautājums par Paunesku izdošanu, ņemot vērā ASV izdošanas lūgumu, Rumānijas Augstākās kasācijas tiesas Krimināllietu departaments galīgajā lēmumā atzina, ka Paunesku var tikt izdots ASV, bet tikai pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nacionālajā lietā.

Šī pati tiesa arī nolēma, ka noziegumos apsūdzētais tiks atbrīvots no apcietinājuma, kas nozīmē, ka ASV Ņujorkas štata tiesneša izdotais aresta orderis tika atcelts, lai gan tika noteikts drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts, skaidro Vārpiņš.

Kā ziņots, Čalovskis pēc ASV tiesībsargājošo iestāžu lūguma īstenotas speciālas operācijas laikā tika aizturēts savā dzīvesvietā Imantā pagājušā gada 4.decembrī. Lai jauno vīrieti pārsteigtu nesagatavotu, likumsargi viņa dzīvesvietā iekļuva, pa trosēm nolaižoties no daudzstāvu mājas jumta. Vēlāk tiesa Čalovskim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, kurā viņš atrodas joprojām.

ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš esot pazīstamas arī ar iesauku "Miami".

ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Saskaņā ar ASV krimināltiesību normām, par vienu no apsūdzības pantiem Čalovskim var draudēt pat 67 gadu cietumsods, kamēr Latvijā maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš, ko vispār kādam cilvēkam var piespriest, ir 20 gadi, lai gan par sevišķi smagu noziegumu, piemēram, par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, var piespriest arī mūža ieslodzījumu. Par mantiskiem noziegumiem gan Latvijas Krimināllikumā tik bargi sodi nav paredzēti.

Iepriekš kritisku nostāju pret Čalovska izdošanu pauda RP. Pilnīgi skaidrs, ka katram noziedzniekam ir jāsaņem sods, un tas attiecas arī uz Denisu Čalovski, ja viņš ir pārkāpis likumu, taču valstij ir jārūpējas par to, lai tās pilsoņu pamattiesības tiktu ievērotas arī noziedzīga nodarījuma izvērtēšanas stadijā, un valstij ir jābūt spējīgai pašai spriest tiesu par savu pilsoņu pastrādātajiem nodarījumiem, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Savukārt Dombrovskis iepriekš norādījis: "Zināmā mērā mani pārsteidz tas, ka šis jautājums tiek politizēts, ka atsevišķām partijām ir skaidrs viedoklis, pirms viņi vispār ir uzklausījuši ģenerālprokuroru un citu kompetento personu viedokļus."

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais