Advokāts: Ja Latvija izdos Čalovski, tad ASV var pieprasīt izdot vēl trešdaļu mūsu pilsoņu

Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš ir aktīvi iesaistījies smagos kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska aizstāvībā.

– Kāpēc aizstāvat Čalovski? Viņam jau bija un joprojām ir advokāte Ilona Bulgakova.

– Nav runa tikai par Čalovski, runa ir par jebkuru Latvijas pilsoni. Tāda situācija kā Latvijā, Lielbritānijā ir izveidojusies jau pirms krietna laika. Šodien Čalovskis, rīt varbūt kaimiņš, draugs, radinieks, brālis. Te ir tā problēma. Cilvēks var ievērot savas valsts likumus, būt likumpaklausīgs cilvēks, bet piepeši atnāk kādas citas valsts pieprasījums: «Lūdzu, izdodiet mums viņu, jo mēs uzskatām, ka viņš pārkāpis mūsu likuma tādu un tādu pantu!» Ja mēs pieejam formāli, Amerika varētu pieprasīt ja ne pusi, tad kādu trešdaļu Latvijas pilsoņu izdošanu kaut vai tāpēc, ka viņi varbūt pārkāpj ASV likumus par nelicencētu datorprogrammu lietošanu. Latvijas un ASV līgums paredz, ka jāizdod visos tajos gadījumos, kuros draud brīvības atņemšana, sākot jau no viena gada, un šādu ļaužu savāktos ļoti prāvs skaits. Lielbritānijā tā pašlaik ir aktualitāte – valdības līmenī noris diskusija, ka jāmaina šīs valsts savstarpējo līgumu nosacījumi par izdošanu ne tikai ar ASV, bet arī Eiropas Savienības iekšienē. Tas ir tas, ko pašlaik nesaprot Latvijas sabiedrība un kāpēc vesela virkne advokātu bez atlīdzības ir iesaistījušies Čalovska aizstāvībā. Runa nav tikai par Čalovski, bet par principu. Palīgos Ilonai Bulgakovai esmu iesaistījies es, advokāti Lauris Liepa, Matīss Šķiņķis, Normunds Duļevskis, Mārtiņš Zalāns. Sabiedrībā ir stereotipisks uzskats, ka, ja jau advokāts, tad viņš ko dara tikai par naudu un morāle vai ideāli viņam neeksistē. Nē, šis ir gadījums,. kad visi šie advokāti strādā par velti, jo viņi jūt, ka nupat valstī kaut kas sāk notikt pilnīgi greizi un tam ir jārod risinājums. Tie, kas apgalvo, ka šeit ir Krievijas nauda, speciāli noskaņo radikāli nacionāli noskaņoto sabiedrības daļu pret Čalovski. Ir jāsaprot, ka ne viss uz šīs pasaules notiek par naudu, ne viss pērkas un pārdodas. Čalovska lieta parāda, ka sabiedrībā ir cilvēki, kas skatās mazliet tālāk par savu degungalu un piemājas dārziņa žogu.

– Jūs jau varat visu ko paust, bet, vai kāds klausīsies? Iespējams, jau rīt valdība sēdē nobalsos, ka Čalovskis jāizdod?

– Arī tādā gadījumā nepadosimies, jo, kā jau teicu – runa nav tikai par Čalovski, bet gan par mūsu valsts politiku turpmākajā.

– To taču var risināt tā, ka vienu Latvijas pilsoņu daļu izdod, bet otru – neizdod. Valdību veidojošās Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks uzskata, ka «noziegušies urlēni» Latvijai nav vajadzīgi. Tātad denisus izdosim, jāņus neizdosim, un nav problēmu...

– Tas ir slimi. Tas ir nevalstiski. Te ir arī jautājums, vai cilvēki – partija, kurā ir cilvēki ar šādiem uzskatiem, var būt valsts priekšgalā? Tas neatbilst mūsu Satversmei. Tad jau pamatos jāpārskata kritēriji, pēc kuriem atzīstam par savas valsts pilsoņiem. Varbūt tad jāskatās ne tikai, kādas tautības ir cilvēks, bet arī, kāda viņam matu krāsa, acu krāsa... Bet cik tālu tad esam no Hitlera «tīrās rases» teorijas?

Un vēl – valsts nedrīkst aizmirst, ka ar izdošanu tās atbildība par savu pilsoni nebeidzas. Izdotajai personai, lai uz kurieni tā arī būtu izdota un ar kādu sodu tā būtu sodīta, būtu jāsajūt, ka viņas valsts par viņu joprojām interesējas un rūpējas. Valstij, pat ja tā izdod kādu pilsoni, periodiski jāpārbauda, kas ar šo pilsoni notiek, jo ar izdošanas faktu attiecīgā persona savu pilsonību nezaudē.

Pie šābrīža attieksmes, ja Čalovskis tiks izdots, tad viņš līdz ar izdošanas faktu tiks aizmirsts, no sabiedrības izsvītrots un norakstīts. Patiesībā tas, ko lems valdība par Čalovska izdošanu, nav parasts lēmums. Konkrētajā situācijā, kad ikviens lieliski apzinās, ka, ja viņa vaina tiktu pierādīta un viņš tiktu tiesāts šeit – sods būtu kādi 10–15 gadi. Ikviens no ministriem apzinās, ka Amerikā vainas pierādīšanas gadījumā sods būs līdz pat 67 gadiem, kā tas jau ir sarēķināts. Nevajag aizsegties ar lozungiem par politiskiem vai nepolitiskiem lēmumiem, konkrētajā situācijā tas ir Latvijas valdības spriedums Čalovskim – brīvības atņemšana līdz 67 gadiem. Tieši tas ir tas, par ko vai pret ko Ministru kabineta sēdē balsos ministri.

– Tas gan ir gadījumā, ja vainīgs un ja ir visi iespējamie vainu pastiprinošie apstākļi – apzināti, ar iepriekšēju nodomu, organizētā grupā, mantkārīgi utt...

– Ja Ministru kabinets nolemj izdot, tad tam jāapzinās, ka faktiski izlemj par Čalovska notiesāšanu ar mūža ieslodzījumu, turklāt, kas ir viskliedzošāk, pat īsti nezinot, ko viņš ir izdarījis un vai ir izdarījis.

No dokumentiem, no apsūdzībām, kuras ASV ir celtas visiem trim un kuras var atrast attiecīgās tiesas mājaslapā, izriet, ka Čalovskis programmu, kas «uzlabo» vīrusu, ir nodevis starpniekam jau pēc tam, kad Kuzmins, kurš bija vīrusa izplatītājs, jau bija aizturēts. Kas bija šis starpnieks, kuram attiecīgā programma tika nodota? Vai šajā situācijā tas jau nevarēja būt ASV slepenā dienesta aģents?

Ja runājam par Čalovska dalību naudas izlaupīšanā, tad, ja ņem vērā minētajos dokumentos rakstīto, Čalovskis no tā ir stāvējis pavisam tālu.

Savukārt Rumānijas pilsonis, kurš saskaņā ar amerikāņu sniegto informāciju ir tiešām stāvējis pavisam tuvu noziedzniekiem, kas naudu izlaupīja, nav izdots joprojām – rumāņi neizdod. Rumānija rāda stingrāku nostāju, cenšoties paši vispirms tikt skaidrībā, lai gan vainas pierādījumi pret viņu pilsoni izskatās daudz smagāki.

Par Čalovski nekādas skaidrības nav.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"