Nākamnedēļ valdībā varētu tikt skatīti Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumi saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanas pasākumiem, tostarp valdība varētu lemt par subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanu, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica EM valsts sekretārs Juris Pūce.
Pūce uzsvēra, ka EM ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus, piemēram, elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveidi, nodokļa ieviešanu, kā arī atbalsta sniegšanu trūcīgajiem.
Pūce uzsvēra, ka šos pasākumus plānots ieviest uz laiku, lai nepieļautu OIK kāpumu. Pret minētajiem pasākumiem iebilst atjaunojamās enerģijas ražotāji. Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra, ka galvenokārt iebildumi ir pret ministrijas rīcību, pietiekami neizdiskutējot izmaiņas normatīvos.
Viņaprāt, šāda jauna nodokļa ieviešana daudziem atjaunojamās enerģijas ražotājiem nozīmēs projektu slēgšanu. Pašlaik biogāzes staciju rentabilitāte esot ap 9% - 12%. Ja atjaunojamās enerģijas ražotājiem tiks uzlikts nodoklis 10% apmērā, tad to darbības rentabilitāte būs tuvu nullei.
Kārkliņš uzskata, ka nepietiekami tikusi izvērtēta ierosināto lēmumu ietekme uz apkures tarifiem daudzās pašvaldībās.
Kā ziņots, ieviešot subsidētās enerģijas nodokli, plānots elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes noteikt augstāko likmi - 14%, bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem zemāku - 10%.
Ieviešot šī nodokļa likmes no 2014.gada, tiks novērsta turpmāka OIK izmaksu palielināšanās visiem patērētājiem. Sākotnējais EM piedāvājums paredzēja fondā novirzīt AS "Latvenergo" dividendes, bet šāds priekšlikums neguva Ministru kabineta atbalstu, un tika uzdots meklēt citus fonda finansējuma avotus.
Šis nodoklis tiks ieviests uz laiku līdz 2018.gadam, paredzot tā samazinājumu vai izbeigšanu, ja tiks panākts OIK ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums.
Pūce iepriekš atzina, ka subsidētās enerģijas nodoklis atstās ietekmi uz vairāku pašvaldību siltuma tarifiem. Šķērssubsīdiju dēļ maksas par siltumu pieaugums gaidāms 17 pašvaldībās. Vislielākā ietekme - virs 15% - tiek lēsta Ādažos, Bauskā, Vangažos un Salaspilī.
Atbalsts mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem paredz arī pēc elektrības cenas izmaiņām saglabāt iespēju iegādāties elektrību par tādu pašu gala cenu, kāds patlaban ir AS "Latvenergo" starta tarifs (8,18 santīmi par kilovatstundu). Paredzēts, ka līdzekļu avots sociālā atbalsta sniegšanai būs valsts budžeta ieņēmumi no subsidētās enerģijas nodokļa un atbalsta sniegšanu administrēs ar pašvaldību starpniecību.
Īstenojot šo sociālā atbalsta instrumentu un izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām Latvijā plānota līdz 2015.gadam, izvairoties no sociāli nelabvēlīgām sekām.
Saskaņā ar EM prognozēm, ja netiek īstenoti obligāto iepirkumu komponenti samazinoši pasākumi, 2014.gadā subsīdiju apjoms pieaugtu no pašreizējiem 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) līdz 2,33 sant./kWh.
Līdz šim jau ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", kas paredz būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība un kurām uzstādītā elektriskā jauda ir virs četriem megavatiem. Saskaņā ar EM aplēsēm atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām tādējādi tiks samazināts un no 2014.gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.