Valdošajā koalīcijā drīkstot strīdēties tikai par valstij piederošās bankas Citadele pārdošanas veidiem, nevis par pārdošanas termiņu.
Partijas drīkstot piedāvāt labus un aizvien labākus Citadeles pārdošanas plānus, bet nedrīkstot neievērot pārdošanas gala termiņu. Latvijas sabiedrība šo termiņu zināt nedrīkstot. Šādu versiju Neatkarīgajai izklāstīja Privatizācijas aģentūras preses pārstāvis Guntis Kārkliņš. Tagadējās Citadeles pārdošanas gala termiņš esot saskaņots ar Eiropas Komisiju apmaiņā pret 2008. gadā dabūto atļauju nacionalizēt Parex banku un kopš tā laika neesot ne grozīts, ne atslepenots.
Slepenība dod iespēju partijām strīdēties, bet neļauj sabiedrībai šos strīdus saprast un izvērtēt. Situācija ir apmēram tāda, kā noklausoties strīdu par labākā ēdiena izvēli, kurā ķildnieki izvairās pateikt, vai ēdienam jābūt gatavam pēc 10 minūtēm, vai 10 stundām, vai 10 dienām, ieskaitot algas dienu, kas būtiski palielinās iespējamo ēdienu izvēli, vai pēc 10 gadiem, kad cilvēki dzīvos varbūt jau citā valstī un/vai klimatiskajā joslā. G. Kārkliņa teiktais atklāj, kā politiķi izmanto Citadeles pārdošanas termiņa slepenību, lai izceltu sevi ar pilnīgi pretējiem apgalvojumiem un tomēr nenonāktu situācijā, kurā viņi tiek pieķerti melos.
Pēc šīs nedēļas pirmdienā notikušās koalīcijas pārstāvju sēdes valdības un partijas Vienotība vadītājs Valdis Dombrovskis publiski apgalvoja, ka koalīcija vienojusies par Citadeles pārdošanu. Viņam blakus stāvošais Visu Latvijai!TB/LNNK pārstāvis Roberts Zīle tūlīt pat apgalvoja pretējo, bet nevar teikt, ka vismaz viens no viņiem būtu samelojis. Tieši otrādi, abi politiķi izteicās tik veikli, it kā viņi būtu vienisprātis, ka vēl tikai jāprecizē bankas pārdošanas termiņi. Nezinātāji noteikti nesaprata, ka R. Zīle it kā bija domājis par arī viņa sabiedrībai neatklāto bankas pārdošanas gala termiņu, bet V. Dombrovskis – par valdības lēmumu pieņemšanas pārbīdi nedēļu agrāk vai vēlāk.
Nākamā diena parādīja, ka nekas nenotiks vēlāk. Jau otrdien valdība nolēma meklēt bankas pārdošanas starpnieku. Arī šis lēmums ir formulēts tik miglaini, ka nav saprotams, kam īsti ir piekritis VL!TB/LNNK deleģētais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Proti, vai atrastajam starpniekam būs vai nebūs mandāts runāt ar EK par Citadeles pārdošanas termiņa pagarināšanu pēc šobrīd slepenā datuma. Pirmajai reakcijai, ka kaut kas ar J. Bordāna darbību nav kārtībā, sekoja atslābums un solījums tuvāko nedēļu laikā pajautāt J. Bordānam, kas īsti valdības sēdē noticis. Paša ministra publiskais skaidrojums ir tāds, ka nenāks taču par sliktu aizsūtīt kādu uz Briseli tāpat vien parunāt par Citadeles pārdošanas variantiem.