Izraēlas prezidents aicina koncentrēties uz nākotni
Divas dienas savā Latvijā pirmajā valsts vizītē atrodas Izraēlas prezidents Šimons Peress. Paredzēts, ka šodien viņš un Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš svinīgi atklās Žaņa Lipkes memoriālu Ķīpsalā, kas ir cieņpilns žests gan Latvijai, gan cilvēkiem, kuri Otrā pasaules kara laikā glāba ebrejus.
Vizītes laikā Š. Peress izteica gatavību atbalstīt Latvijas virzību uz iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OEDC). Rīt Izraēlas prezidents dosies uz Lietuvu.
Pirms Š. Peresa vizītes Izraēlas presē parādījās publikācijas ar Latvijai neglaimojošu informāciju – it kā Latvijas prezidents nacionālu un politisku apsvērumu dēļ izvairīsies no piemiņas ceremonijas Rumbulas memoriālā. Rumbulas mežā vācu okupācijas laikā tika nošauti 25 000 ebreju, un šajā kontekstā tiek piesaukta arī tā dēvētā Arāja komanda. Gan Valsts prezidenta kanceleja, gan Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben-Jākova norādīja, ka iepriekš minētajām publikācijām nav pamata. Intervijā laikrakstam Diena Š. Peress izteicās, ka Izraēlas un Latvijas attiecībās ir bijušas politiskas un diplomātiskas grūtības, bet tie laiki ir pagājuši. «Tādām mazām valstīm kā Latvija un Izraēla ir iespējas būt lielām, veidojot labāku pasauli bez rasisma, naida, antisemītisma, kā arī neignorējot indivīda domas,» vakar pēc tikšanās ar A. Bērziņu filigrāni komplimentēja Š. Peress.
Vakar Izraēlas prezidents vairākkārt, arī savā uzrunā Rumbulas memoriālā, uzsvēra, ka pienācis laiks pārvērst zobenu un karu par brālību un draudzību starp tautām, ka, atceroties pagātni, ir laiks koncentrēties uz nākotni un audzināt jaunu un iecietīgu paaudzi. Viņš arī sacīja, ka tagadējā paaudze nav atbildīga par pagātnes notikumiem. Pat ja Izraēlas prezidents vēlējās atgādināt par atsevišķu Latvijas iedzīvotāju kolaboracionismu holokausta laikā, viņš prata to izdarīt neaizvainojot: «Jūsu vadītajā valstī jaunatne tiek izglītota par holokausta šausmām. Latvija iestājas pret rasismu. Latvijas iedzīvotāji saprot, ka jauna un iecietīga paaudze var rasties, tikai drosmīgi uzlūkojot pagātnes sāpīgās mācības. Mēs apliecinām savu cieņu šiem centieniem.»
Piemiņas ceremonijā Rumbulā A. Bērziņš aicināja atcerēties un pieminēt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri glāba ebrejus kara gados. No 1938. līdz 1940. gadam Latvijā patvērumu atrada 3600 ebreju no valstīm, kurās nacisti īstenoja holokaustu. Viņš uzsvēra, ka Latvijā holokausta pētniecībai un vēsturei tiek veltīta liela uzmanība.