FM: Nākotnē ir rūpīgāk jāvērtē valsts galvojumu piešķiršana

Pēc gadījuma ar rūpniecības uzņēmumu AS "Liepājas Metalurgs", kad valstij kā galvotājam bija jāsamaksā kreditoram kredīta pamatsumma, nākotnē daudz rūpīgāk ir jāvērtē jautājums par valsts galvojuma piešķiršanu uzņēmumiem, - intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Pēc Bajāres teiktā, jānodrošina, ka valdība un parlaments saņem pilnvērtīgu un nopietnu informāciju par kredīta ņēmēju.

2009.gadā, kad tika vērtēts un ar Saeimas balsojumu atbalstīts valsts galvojums "Liepājas metalurgam", tika vērtēti uzņēmuma tā brīža darbības rezultāti un biznesa plāns, ņemot vērā, ka krīzes apstākļos bija cietusi arī metalurģijas nozare. Kā norādīja Bajāre, faktiski, uzņēmuma vadības sliktas un pasīvas darbības rezultātā nav sasniegts biznesa plāns, kāds tas tika iesniegts galvojuma saņemšanas brīdī.

Vērtējot tālākos iespējamos situācijas scenārijus "Liepājas metalurga" sakarā, Bajāre sacīja, - ja tiks izstrādāts kvalitatīvs tiesiskās aizsardzības plāns un tiesa to apstiprinās, uzņēmums varēs atsākt darbu, līdz ar to būs iespēja vienoties par galvojuma atmaksu pēc saskaņota grafika. Savukārt, ja tiesa neapstiprina uzņēmuma tiesiskās aizsardzības plānu, iestājas sliktākais variants - uzņēmuma maksātnespēja.

Abos šajos gadījumos valstij ir iespēja atgūt galvojuma summu, realizējot ķīlu, kuras vērtība pārsniedz šo vienreizējā maksājuma apmēru, sacīja FM valsts sekretāre, piebilstot, ka ķīlas vērtība ir atkarīga no tā, vai uzņēmums turpina strādāt, - tad ķīlai ir biznesa vērtība, savukārt, ja uzņēmums darbību pārtrauc, ķīlai ir mainīga vērtība.

Bajāre uzsvēra, ka pašlaik svarīgākais ir izstrādāt un iesniegt kvalitatīvu tiesiskās aizsardzības plānu.

Kā ziņots, ceturtdien Valsts kase no valsts budžeta līdzekļiem samaksājusi Itālijas bankai "UniCredit S.p.A." 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus, kas ir valsts galvotā kredīta rūpniecības uzņēmumam AS "Liepājas Metalurgs" pamatsummas atlikums.

Valsts galvoto "Liepājas metalurga" kredītsaistību atmaksa palielinās 2013.gada vispārējās valdības budžeta deficītu par 51,7 miljoniem latu jeb 0,3% no prognozētā šā gada iekšzemes kopprodukta.

Kā ziņots, "Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valdība aprīlī izveidoja darba grupu, kas koordinē "Liepājas metalurga" problēmu risināšanu. Darba grupas galvenie uzdevumi ir no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinēt nepieciešamos pasākumus "Liepājas metalurga" situācijas risināšanai un izstrādāt risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā.

Valdība un kreditoru klubs uzņēmuma lielākajiem akcionāriem Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam šopavasar piedāvāja vienošanās par "Liepājas metalurga" situācijas stabilizēšanu un darbības turpināšanu. Cita starpā vienošanās paredzēja trīs lielāko akcionāru akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra puses. Tomēr šī vienošanās parakstīta netika.

"Liepājas metalurgs" 24.maijā Liepājas tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Līdz 26.jūlijam jāizstrādā tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

Pastāv iespēja lūgt arī termiņa pagarinājumu šī plāna sagatavošanai. Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme informēja, ka iesniegšanai tiesā tiek gatavoti dokumenti par to, lai uz mēnesi pagarinātu termiņu tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādei.

"Liepājas metalurga" zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 10,1 miljons latu. "Liepājas metalurga" konsolidētais neto apgrozījums 2013.gada pirmajā ceturksnī bija 78,3 miljoni latu, kas ir par 11,5 miljoniem vairāk nekā 2012.gada pirmajā ceturksnī, kad uzņēmuma konsolidētais apgrozījums bija 66,8 miljoni.

Latvijā

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais