Šodien konferencē "Jauniešu nodarbinātība - šķēršļi un risinājumi" tās dalībnieki izteica vairākus priekšlikumus jauniešu bezdarba problēmas risināšanai valstī, tostarp aicināja paaugstināt skolu līdzatbildību par tās audzēkņiem.
Kā ziņots, no 2014.gada Eiropas Savienības (ES) valstis sāks īstenot Jauniešu garantijas programmu, kuras mērķis ir cīnīties ar jauniešu bezdarbu. Latvija programmā, pēc pašreizējām prognozēm, 2014.-2020.gadā ieguldīs gandrīz 42 miljonus latu. Līdz 1.oktobrim Labklājības ministrijai (LM) jāiesniedz Ministru kabinetā plāns programmas īstenošanai. Konferencē "Jauniešu nodarbinātība - šķēršļi un risinājumi" gūtos secinājumus LM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) plāno izmantot Jauniešu garantijas programmas mehānisma izstrādei.
Konferencē Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors rosināja, risinot jauniešu bezdarba problēmu, koncentrēties uz problēmas "sākumu" - skolu. Viņš uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāvērš nevis uz augstāko izglītību ieguvušiem jauniešiem, kuri kļuvuši par bezdarbniekiem, bet uz jauniešiem, kuriem ir zema izglītība. Viņaprāt, ir jānovērš audzēkņu "izkrišana" no skolas, laicīgi identificējot riska jauniešus un individuāli strādājot ar viņiem. Tāpat Moors uzskata, ka izglītības sistēma ir "jāapaudzē" ar atbalsta pakalpojumiem jauniešiem, piemēram, psihologa un sociālā darbinieka pakalpojumiem.
Tikmēr Ogres novada pašvaldības pārstāvis Rinalds Rudzītis aicināja vairāk atbalstīt jaunatnes speciālistu darbu pašvaldībās, lai tie savukārt varētu atbalstīt jauniešus.
Kā liecina LM rīcībā esošie dati, 2012./2013.mācību gadā, pabeidzot pamatizglītību, mācības neturpināja 5,4% skolēnu, pabeidzot vispārējo vidējo izglītību - 36%, bet augstāko izglītību iegūt pārtrauca 16% studējošo. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati par šā gada pirmajiem trim mēnešiem rāda, ka 68% no visiem jauniešiem bezdarbniekiem ir ar zemu izglītības līmeni.
Izglītības nozīmi konferencē uzsvēra arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Ilona Kiukucāne. Viņa arī uzskata, ka vidējās izglītības standartā jābūt lielākam uzsvaram uz darba tirgu un ar skolēniem jau laicīgi jārunā par nākotnes iespējām.
Savukārt Saeimas deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva sacīja, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš ne tikai jauniešiem, kuri mācās, bet arī absolventiem. Viņa uzskata, ka Jauniešu garantijas programmas galvenajam pakalpojumam ir jābūt subsidētajām darba vietām. Deputāte arī aicināja paplašināt mērķa grupu, kurai Jauniešu garantijas programma sniegtu atbalstu. Pašlaik programma paredz atbalstu jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem. Ivanova-Jevsejeva uzskata, ka atbalsts būtu jāsniedz arī iedzīvotājiem 25 līdz 29 gadu vecumā.
Konferencē izskanēja vēl daudz dažādu priekšlikumu jauniešu bezdarba problēmas risināšanai. Kā norādīja LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis, turpmākos divus mēnešus, līdz 1.oktobrim, LM izstrādās plānu Jauniešu garantijas programmas īstenošanai un aicinās šajā procesā iesaistīties arī citas atbildīgās un ieinteresētās puses.