Eposs Lāčplēsis – joprojām dzīvs

Šogad aprit 125 gadi, kopš izdots Andreja Pumpura sacerētais eposs Lāčplēsis - daiļdarbs, kas, laikam ritot, nav pārklājies ar putekļu kārtu. Tas ticis vairākkārt izdots un vienmēr ātri pazudis no grāmatnīcu plauktiem. Tulkots divpadsmit valodās. Iemūžināts teātra un kino tēlos, skaņdarbos, komiksos, skulptūrās, tas atbalsojies arī citu rakstnieku darbos. Šis vārds uzrunā arī no dažādu ikdienišķu lietu nosaukumiem, liekot to izjust kā neatņemamu daļu no tautas dzīves.

Jubilejas reizē Neatkarīgā viesojās Lāčplēša dzimtenē – Lielvārdes pusē, kur šīs nedēļas nogalē svinēs pilsētas svētkus, pieminot arī šo sava novadnieka lielo veikumu. „Jūs esat bagāts novads: jums pieder Lāčplēsis un Lielvārdes josta,” – tā bieži apmeklētāji sakot Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja darbiniekiem.

Bieži apmeklētāji - bērni un seniori

„Sūdzēties par apmeklētāju trūkumu nevaram. 12 000 – 13 000 gadā ir gluži labs rādītājs lauku muzejam,” apliecina muzeja direktore Anita Streile. Apmeklētāju loks un viņu zināšanas par eposu un attieksme pret to gan esot visai atšķirīga. Visbiežāk uz muzeju braucot skolotājas ar 9. klases skolēniem - rudenī, kad vēl tikai plānots lasīt šo daiļdarbu. Ieinteresēt par eposu palīdzot interaktīva programma, kurā sajaukti kopā fakti no A. Pumpura dzīves, eposa un arī Zigmara Liepiņa komponētās rokoperas. Bērnu uzdevums ir mājās noskaidrot, kas nav eposā. Pedagogi un bērni ir atzinuši, ka lasīšana tad šķietot daudz saistošāka, nekā tad, ja darbs jau ir izlasīts, skaidro muzeja direktore. Savukārt sākumskolēniem, kuri ir lasījuši pasaku par Lāčausi, uzsvars tiekot likts uz A. Pumpuru un Lāčplēša tēlu. Taču krietni cits skatījums esot senioru grupām, kas ir vienas no biežākajām muzeju apmeklētājām. „Viņi darbu ir lasījuši krietni sen, bet, kad rādām interaktīvo programmu, gluži labi atceras, kas tad neiederas eposā. Tātad zināšanas no skolas laikiem ir palikušas tīri labas,” secina A. Streile. Viņa šajos 22 gados, kopš strādā muzejā, ir neskaitāmas reizes pārlasījusi eposu un katru reizi atklājusi tajā ko jaunu. Reizēm to atrast mudinot tieši bērnu jautājumi, piemēram, vai Laimdota bijusi blondīne, jo ilustrācijās viņa lielākoties tā arī attēlota. Izrādās, brunete. Vai arī jautājums: kāda bija Lāčplēša galvenā īpašība? Godīgums. Eposā teikts, ka Lielvārda ciltij, pie kuras piederēja Lāčplēsis, nekādi traipekļi nelipuši klāt.

Tulkots arī japāņu valodā

Ik pa laikam muzejā ierodoties arī ārzemnieki, lielākoties latviešu izcelsmes, kam radi dzīvo Lielvārdē, un viņiem šis darbs esot kā brīvas Latvijas simbols un svētums. Bet liels pārsteigums un prieks bijis par kādas angļu ģimenes apmeklējumu – viņi muzejā ieradušies ar eposa tulkojumu angļu valodā, lai pārliecinātos uz vietas par daiļdarbā pausto vēstījumu.

Šis tulkojums ir pārsteidzošs tāpēc, ka to veicis austrālietis Artūrs Kroplijs, kuram impulss pārtulkot šo darbu angļu valodā radies 90. gados, kad lasījis lekcijas Latvijas Universitātē. Kad uzzinājis, ka te ir tāds eposs (tie viņam vienmēr ļoti interesējuši), kas līdz šim nav tulkots angliski, nolēmis šo tukšo robu aizpildīt. Īsā laikā iemācījies latviešu valodu un ķēries klāt tulkošanai. Nu šī grāmata ir atrodama arī muzeja vitrīnā. Ir izdevumi arī citās valodās, tai skaitā – arī lietuviski. Tas bijis liels pārsteigums kādai lietuviešu grupiņai, kas te šovasar viesojusies. Tad gan solījušies, atgriežoties mājās, sameklēt šo grāmatu. Ļoti daudzi priecājoties par japāņu tulkojumu, kas izdots 1956. gadā - gan tikai 200 eksemplāru metienā. Austrumu valodu studenti, kuri muzejā par šo izdevumu ieinteresējušies, pēc tam stāstījuši, ka izdevies iegādāties to par 20 latiem interneta izsolē ebay. Pats jaunākais muzeja ieguvums esot eposa tulkojums dāņu valodā, kas nesen guvis atkārtotu izdevumu.

Jāatjauno parks un skulptūras

Latviskie izdevumi gan visi, cik vien bijuši izdoti, sen jau esot izpirkti. Arī tas, kas iznāca 2006. gadā. „Ļoti būtu gribējies, lai to vēlreiz izdotu. Ja ne to, tad vismaz mazu atklātnīšu komplektu ar vietējā mākslinieka Agra Liepiņa zīmējumiem. Vēl ļoti nepieciešama būtu grāmata, kurā atsvaidzināta visa A. Pumpura daiļrade, tai skaitā dzejoļu krājums Tēvijā un svešumā, kas sen jau nav ticis publicēts,” teic A. Streile, piebilstot, ka tāpat prasītos atjaunot Lielvārdes parkā 1988. gadā izvietotās koka skulptūras. Diemžēl tam trūkst finansējuma. Priecējot, ka viens no skulptoriem Ēriks Delpers gan pats itin bieži atbraucot savus trīs darbus aplūkot un pats arī bez maksas savedot kārtībā. Muzejnieki cer, ka beidzot varēs savest kārtībā arī pašu parku. Iespējams, ka šī teritorija, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumā, nonāks pašvaldības rokās, un tad varēs īstenot projektu par parka atjaunošanu.