Nodoklis, ar kuru Ekonomikas ministrija (EM) plānojusi piebremzēt elektrības tarifu kāpumu, varētu par 7–15 procentiem sadārdzināt siltumenerģijas cenu vairākās pilsētās un apdzīvotās vietās.
Pašlaik ministrijā saka, ka aplēses ir vairāk teorētiskas. Tomēr nevar noliegt arī to, ja nodokļu politikas izmaiņu rezultātā siltuma ražotājiem samazināsies ienākumi no elektrības ražošanas, tad maksa par apkuri un karsto ūdeni būs jāpalielina. EM nosauc Ādažus, Vangažus, Bausku un Salaspili kā vietas, kurās siltumenerģijas tarifs varētu palielināties visvairāk, – par apmēram 15 procentiem. Taču vienlaikus arī norāda, ka tie ir aptuveni aprēķini un nevar pārliecinoši apgalvot, ka maksa par siltumu tik tiešām visur uzlēks. Apkures maksas kāpumu, ja tāds būs, varētu sākt gaidīt nākamgad.
Izmaiņas attiektos uz siltuma ražošanas uzņēmumiem, kuriem līdz šim valsts daļēji finansē elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas stacijās. Teorētiski var pieņemt, ka siltumenerģijas tarifs varētu palielināties tik daudz, cik lielā apmērā valsts patlaban atbalsta elektroenerģijas ražošanu, bet vēlāk pārtrauks to darīt. Starp pilsētām, kurās iespējama augstāka maksa par siltumenerģiju, tiek nosaukta Dobele, Valmiera, Jēkabpils, Cēsis, Daugavpils, Grobiņa, Jelgava, Liepāja, Rēzekne, Saldus, Sigulda. Latvijas Pašvaldību savienības apkopotā informācija par siltuma parādiem lielajās pilsētās liecina, ka šogad maijā Daugavpilij bija 4,1 miljonu latu liels parāds, Valmierai – 337 000 latu, Liepājai – 1,3 miljoni latu, Jēkabpilij – 1,67 miljoni latu, Jelgavai – 3,43 miljoni latu un Rēzeknei – 1,82 miljoni latu. Savukārt novados kopējais parāds par patērēto siltumenerģiju maijā sasniedzis 12,24 miljonus latu. Tikai daļu parāda iedzīvotāji parasti nomaksā līdz nākamajai apkures sezonai. EM pieļauj, ka Rīgā apkures cenām nevajadzētu pieaugt. Un uzsver – kamēr nav notikušas savstarpējas sarunas, aprēķini tiešām ir tikai aptuveni.