SEB Mājokļu cenu indikators: Puse iedzīvotāju prognozē mājokļu cenu kāpumu

Latvijas iedzīvotāji kļūst optimistiskāki attiecībā uz mājokļu cenu palielināšanos tuvākā gada laikā, liecina jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Respondentu skaits, kas sagaida pieaugošas nekustamā īpašuma cenas, sasniedzis 49%, ceturkšņa laikā augot par astoņiem procentpunktiem. Tas ir līdz šim lielākais mājokļu cenu prognozētāju skaits pēdējo četru gadu laikā. Visoptimistiskākie attiecībā uz mājokļa cenu kāpumu ir Rīgas iedzīvotāji, vispesimistiskākie - Latgales iedzīvotāji.

Nekustamā īpašuma cenu krituma prognozētāju skaits Latvijā sarucis līdz viencipara skaitlim - šajā aptaujā mājokļu cenu kritumu sagaida 8% iedzīvotāju. Līdz 26% samazinājies arī neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits jeb to, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvāko 12 mēnešu laikā. Respondentu skaits, kuriem nebija konkrēta viedokļa attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām, samazinājies par vienu procentpunktu līdz 17%.

Respondentu atbildēs sadalījumā pa Latvijas reģioniem redzams, ka visoptimistiskākie attiecībā uz mājokļa cenu kāpumu ir Rīgas iedzīvotāji. 59% rīdzinieku sagaida nekustamā īpašuma cenu palielināšanos, savukārt tikai 5% rīdzinieku pauda uzskatu, ka mājokļu cenas pēc gada varētu būt zemākas nekā pašlaik. Puse kurzemnieku, 48% Zemgales iedzīvotāju un 39% vidzemnieku sagaida mājokļu cenu pieaugumu. Latgalē viedoklis par mājokļu cenu kāpumu joprojām ir mazāk optimistisks nekā citviet Latvijā, tomēr arī Latgales iedzīvotāju skaitam, kuri prognozē mājokļu cenu kāpumu, ir tendence palielināties. Jūnija aptaujā 35% respondentu pauda viedokli, ka mājokļu cenas gada laikā palielināsies, kamēr marta aptaujā šādi atbildēja 30% respondentu.

"SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis paziņojumā medijiem norāda, ka varētu būt vairāki skaidrojami tam, ka Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju uzskata, ka cenas palielināsies. "Pirmkārt, Latvijas iedzīvotāju optimisma palielināšanos attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu ietekmē valsts ekonomiskā izaugsme un strādājošo pirktspējas palielināšanās. Turklāt līdz ar ienākumu palielināšanos, saglabājoties zemām kredītu procentu likmēm, pieaug iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli. Tāpat par pozitīvu faktoru mājokļu cenu palielināšanās kontekstā iedzīvotāji varētu uzskatīt arī eiro ieviešanu," vērtē eksperts.

Analoģiska aptauja, kas veikta Lietuvā, uzrāda mazāk optimistisku skatījumu attiecībā uz mājokļu cenu palielināšanos nekā Latvijā. Lietuvā par apmēram 30% mazāk nekā Latvijā ir tādu iedzīvotāju, kuri sagaida mājokļu cenu kāpumu tuvāko 12 mēnešu laikā. Jūnijā veiktajā aptaujā 34% respondentu atbildēja, ka mājokļu cenas Lietuvā tuvākā gada laikā varētu palielināties. Salīdzinājumā ar marta aptauju nekustamā īpašuma cenu kāpumu prognozētāju skaits pieaudzis par vienu procentpunktu. Mājokļu cenu kritumu prognozētāju skaits Lietuvā ceturkšņa laikā pieaudzis par trim procentpunktiem, jūnija aptaujā veidojot 17% no aptaujāto iedzīvotāju skaita. Joprojām Lietuvā vislielāko grupu veido tie iedzīvotāji, kuri prognozē nemainīgas nekustamā īpašuma cenas tuvāko 12 mēnešu laikā, tie ir 39% no visiem respondentiem.

Iedzīvotāju aptauju pēc "SEB bankas" pasūtījuma Latvijā veica pētījumu centrs SKDS no 14.jūnija līdz 28.jūnijam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1004 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Lietuvā iedzīvotāju aptauju pēc "SEB bankas" pasūtījuma veica Lietuvas un Lielbritānijas tirgus un sabiedriskās domas pētījumu aģentūra "Baltijos tyrimai" šā gada jūnijā. Aptaujā piedalījās 1000 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Svarīgākais