Pagājis vairāk nekā gads, kopš Latvijas iedzīvotājiem bija jāaizpilda tā dēvētā nulles deklarācija par saviem īpašumiem un uzkrājumiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) šo laiku nav sēdējis, rokas klēpī salicis, un gandrīz 300 cilvēku nonākuši tā pastiprinātas uzmanības lokā.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju šā gada pavasarī saskaņā ar dažādiem riska analīzes kritērijiem dienests atlasījis virkni iesniegto mantiskā stāvokļa deklarāciju. Pašlaik dažādās stadijās notiekot darbs ar 280 mantiskā stāvokļa deklarācijām – vai nu apstākļu noskaidrošana, vai nu papildu deklarācijas pieprasīšana, kurā jāiesniedz dati ne tikai par mantisko stāvokli pašlaik, bet arī par iepriekšējiem trim gadiem, lai varētu atbildēt uz jautājumu, kā attiecīgā fiziskā persona tikusi pie savas rocības. Par konkrētiem nodokļu auditiem tikšot lemts pēc šā darba posma pabeigšanas.
Savukārt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontroles dienests, kura vadītājs Viesturs Burkāns aktīvi piedalījās nulles deklarācijas likuma veidošanā un solīja, ka jaunā likuma prasības būs krietns palīgs dažādu pelēkās ekonomikas darboņu tvarstīšanai, pagaidām nulles deklarāciju analīzes rezultātā vēl nav ķēries pie kādas lietas izmeklēšanas. Dienesta pārstāvji skaidro, ka nulles deklarācijas arī nav tas informācijas avots, uz kura pamata varētu uzsākt kādu lietu, taču deklarācijās atrodamā informācija varot palīdzēt jau uzsāktas lietas šķetināšanā.
VID skaidro, ka visi dati no saņemtajām mantiskā stāvokļa deklarācijām ir ievadīti dienesta informatīvajās sistēmās, tajā skaitā arī fizisko personu riska analīzes sistēmā RASA, kur tie tiek analizēti kopsakarā ar jau uzkrāto informāciju par katru konkrēto fizisko personu.
Par šā pasākuma – fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas – ietekmi uz valsts budžetu pašlaik vēl esot pāragri izdarīt secinājumus, taču tas viennozīmīgi ir vērtējams kā lietderīgs un ir atmaksājies.
Viens no galvenajiem ieguvumiem esot tāds, ka līdz šim VID ļoti pietrūka informācijas, kas neuzkrājas nevienā citā valsts reģistrā. Tāda informācija ir, piemēram, aizdevumi, ko fiziskā persona izsniedz citai fiziskai personai, aizdevumi no ārvalstu kompānijām, hipotekārie kredīti.
Līdz šim VID fizisko personu risku analīzes procesā redzējis, ka tai vai citai fiziskai personai ir iegādāti vērtīgi nekustamie īpašumi, dārgi transporta līdzekļi, taču neredzēja tam segumu. Tādējādi dienests tērējis gan savus, gan attiecīgās fiziskās personas laiku un resursus, lai noskaidrotu šīs naudas avotu.
«Svarīgi, ka tagad šī robeža ir novilkta un fiziskas personas vairs nevarēs atsaukties uz ievērojamiem senā pagātnē nopelnītiem naudas līdzekļiem no ziedu vai dārzeņu audzēšanas, tā sauktajām tulpju un kāpostu naudām, vai arī no Amerikas onkuļiem un tamlīdzīgiem nezināmiem labvēļiem iegūtiem naudas līdzekļiem,» skaidro dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Agnete Bušta.
Attiecībā uz piemērotajiem sodiem par mantiskā stāvokļa deklarāciju neiesniegšanu vai kļūdainas informācijas norādīšanu, jāatzīmē, ka VID uz šo jautājumu raudzījies ļoti cilvēcīgi un atbilstošas vadlīnijas bija izstrādātas visiem inspektoriem. Piemēram, ja vecāka gadagājuma cilvēks nebija iesniedzis deklarāciju par hipotekāro kredītu, dienests viņu par to nesodīja.
Protams, juridiski viņš likumu ir pārkāpis, bet nekādas valsts budžetam nelabvēlīgas sekas no tā neveidojas, un šie cilvēki arī nebija tā mērķa auditorija, kuras dēļ nulles deklarācijas tika ieviestas. Taču, ja VID konstatēja tīšas maldināšanas gadījumus, piemēram, miljonu aizdevējs ir iesniedzis deklarāciju, bet to pašu miljonu saņēmējs aizmirsis, tad gan tikuši piemēroti administratīvie sodi. Par to apjomiem dienests gan klusē.