Eksperti: ceļotājiem apdrošināšanā visbūtiskākā ir medicīnas izdevumu segšana

Dodoties atvaļinājumā ārpus Latvijas, ceļojumu apdrošināšanas polisi iegādājas lielākā daļa jeb 86% iedzīvotāju. Turklāt, izvēloties polisi, ceļotājiem visbūtiskākā ir medicīnas izdevumu segšana un aizsardzība pret nelaimes gadījumiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja.

Plānojot ceļojumus un apdrošināšanas polises iegādi, vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju visbiežāk izvēlas medicīnas izdevumu apdrošināšanu, kamēr katrs trešais jeb 31% apdrošinās pret iespējamiem nelaimes gadījumiem. Ievērojami mazāk ceļotāji ceļojuma laikā uztraucas par iespēju nozaudēt vai sabojāt savu mantisko īpašumu, to apdrošina vien katrs desmitais jeb 10% aptaujāto ceļotāju. Savukārt apdrošināšana pret iespējamiem nodarītiem zaudējumiem trešajām pusēm svarīga šķiet tikai 4% ceļotāju, turpretī vismazāk ceļotājus satrauc ceļojuma atcelšanas risks - tas būtisks vien 2% ceļotāju.

ERGO aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ceļojumu apdrošināšanas polises iegādājas īsi pirms paša ceļojuma - 29% aptaujāto polises visbiežāk nopērk divas līdz trīs dienas pirms ceļojuma, savukārt 16% respondentu polises iegādi atliek uz pēdējo brīdi. Savlaicīgi jeb mēnesi pirms ceļojuma apdrošināšanas polises iegādājas katrs desmitais jeb 10% Latvijas iedzīvotāju. Turpretī 13% ceļotāju apdrošināšanas polises neiegādājas vispār.

Vasaras laikā Latvijas iedzīvotāji iecienījuši atvaļinājumu ārzemēs baudīt ne tikai lidojot ar lidmašīnu vai braucot ar autobusu, bet diezgan bieži, izmantojot savu personīgo auto. ERGO eksperti iesaka iegādāties apdrošināšanas polisi ceļojumam ar auto jau brīdī, kad zināmas visas ceļojuma detaļas: ceļojuma laiks, rezervētas viesnīcas un maršruti. ERGO uzsver, ka polise nav pēdējā brīža pirkums, jo ceļojuma atcelšanas vai pārtraukšanas riska apdrošināšanu var iegādāties vēlākais astoņas dienas pirms plānotā ceļojuma sākuma.

"Pieredze rāda, ka pēdējās dienās pirms atvaļinājuma ceļotāju prātus aizņem domas par to, kas līdz ceļojuma sākumam vēl jāpaveic, un šajā steigā nereti par apdrošināšanu tiek aizmirsts. Bieži par šo aizmāršību ir rūgti jāsamaksā - slimības vai neparedzētu apstākļu dēļ reizēm pat jāatsakās no ceļojuma. Turpretī, ja iegādāts atbilstošs segums, tad, ja ceļojums nebūs noticis, apdrošinātājs segs izdevumus par viesnīcu, prāmju biļetes un citus izdevumus," saka Ivars Vismanis, ERGO Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors.

Tūrisma aģentūras Kolumbs dati liecina, ka populārākie galamērķi, ceļojot ar auto, ir Baltijas un Skandināvijas valstis, savukārt biznesa braucienos ar auto - Baltkrievija. "Populāras ir Skandināvijas valstis ērtās prāmju satiksmes dēļ - vasarā uz atrakciju parkiem, ziemā uz slēpošanas kūrortiem. Salīdzinoši iecienīts galamērķis ir arī Vācija - arī turp daļa klientu dodas ar prāmi no Lietuvas un tālāk ar auto," stāsta Kolumbs mārketinga vadītāja Laura Liepiņa.

Pirms došanās ceļojumā ar auto ir rūpīgi jāizpēta izvēlētās valsts likumdošanas nianses. “Piemēram, Latvijā iegādātā OCTA apdrošināšanas polise nav derīga Krievijā un Baltkrievijā, kā arī atsevišķās citās Austrumeiropas valstīs, tādēļ ir jāiegādājas Zaļā karte, kas derīga arī šai valstij," skaidro I. Vismanis.

Auto ceļojuma apdrošināšanas polises cena atkarīga no iekļauto risku seguma, taču vidēji standarta polise, kurā iekļauta medicīnisko risku apdrošināšana, dienā izmaksās 39 santīmus. Savukārt, iekļaujot papildus apdrošināšanas riskus, polises cena var pieaugt līdz aptuveni 2 lati dienā. "Jebkurā gadījumā polises cena pret kopējiem ceļojumu izdevumiem ir niecīga, taču ieguvums nav izmērāms naudā. Galvenais ir neaizmirstams un izdevies ceļojums," uzsver I. Vismanis.

Latvijā

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais