Neskatoties uz pozitīvām tendencēm, iedzīvotāju skaits Latvijā turpina sarukt, un ļoti iespējams, ka jau nākamgad iedzīvotāju būs mazāk par diviem miljoniem, pieļauj "Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Lai motivētu iedzīvotājus nebraukt prom un veicinātu jau aizbraukušo atgriešanos dzimtenē, ir nepieciešams vairāk un labāk apmaksātu darba vietu. Tas savukārt prasa ievērojamu ražīguma kāpumu, jo tikai tādā veidā ir iespējams panākt ekonomikas izrāvienu, atzīmē Strašuna.
Viņa norāda, ka vēl ir daudz darāmā ekonomiskajā, sociālajā, reģionālajā, izglītības politikā. Turklāt būtu nepieciešams arī veicināt dzimstību - jo ilgāk tas tiek novilcināts, jo grūtāk būs izdarīt. Viens no iespējamiem pasākumiem ir diferencēt atvieglojumus par apgādājamiem. Proti, par pirmo bērnu atvieglojums var būt 80-100 lati, bet par otru bērnu tam jau ir jābūt būtiski lielākam, piemēram, divas reizes, par trešo un vairāk bērniem vēl lielākam. Tas varētu būt labāks mudinājums laist pasaulē vairāk par vienu bērnu ģimenē nekā papildu desmit latu atvieglojums par katru bērnu, kas pašlaik tiek apspriests, vērtē ekonomiste.
Strašuna vērtē, ka šodien publicētājos demogrāfijas, tostarp starptautiskās migrācijas, datos it kā redzamas pozitīvas tendences. Emigrācijas plūsmas mazinās līdz ar ekonomikas izaugsmi un darba tirgus atveseļošanos. Turklāt arī dzimstība pērn nedaudz pieauga - 19 897 dzimušo, kas ir vairāk nekā 2010. un 2011.gadā, tādējādi ļaujot mazināt negatīvo dabisko pieaugumu.
Pieaug arī imigrācija, tādējādi vēl vairāk mazinot negatīvo migrācijas saldo. Piemēram, arvien biežāk sabiedriskajā transportā manāmi ārzemju studenti. To skaits pērn ir pieaudzis līdz 3505 jeb nedaudz mazāk par 4% no studentu kopskaita. Izskatās, ka arī uzņēmumi ir arvien aktīvāki, piesaistot ārzemju darbaspēku, un daži no aizbraukušajiem tomēr atgriežas dzimtenē.
Migrācijas plūsmas ir Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums, bet, visticamāk, tas atspoguļo galvenās tendences. Gaidāms, ka tās turpināsies un emigrācijas plūsmas turpinās pierimt, prognozē Strašuna.
Kā ziņots, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pagājušajā gadā samazinājies par 11 900.
Migrācijas saldo tempi ir kļuvuši lēnāki - ja vēl 2011.gadā iedzīvotāju samazinājuma temps migrācijas dēļ bija 1,44%, pērn tie bija 1,03%.
Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,02 miljoni iedzīvotāju, un tas ir par 21 000 mazāk nekā pirms gada. Negatīvā dabiskā pieauguma dēļ iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par 9100.
Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2012.gadā uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 13 300 cilvēku, kas ir par 3100 mazāk nekā 2011.gadā. Savukārt uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī no Latvijas pērn pārcēlušies 25 200, un tas ir par 5100 mazāk nekā gadu iepriekš.