Izglītības ministrs premjera solījumu pedagogu algu jautājumā dēvē par konstruktīvu pagriezienu

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) premjerministra Valda Dombrovska (V) solījumu risināt pedagogu algu jautājumu dēvē par konstruktīvu pagriezienu pēdējo dienu diskusijās, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola.

Pēc ministra domām, ir svarīgi maksimāli ātri vairāk nekā 32 000 pedagogu viest skaidrību, ka samaksa par darbu tiks nodrošināta gan šogad, gan arī turpmākajos gados. Tāpēc ministrs vakar valdības sēdē uzstājis uz jautājuma skatīšanu steidzamības kārtā, jo nākamā valdības sēde notiks tikai 30.jūlijā.

Tomēr joprojām neesot skaidrs jautājums par mācību līdzekļu iegādei nepieciešamo finansējumu pusmiljona latu apmērā. "Šajā gadījumā Saeima ir pieņēmusi likuma grozījumus, bet Finanšu ministrija atsakās piešķirt attiecīgu finansējumu, lai likums tiktu pildīts. Šajā situācijā IZM un pašvaldības ir kā ķīlnieki starp valdību un Saeimu," pauž ministrs. Viņš atgādina, ka lielākie cietēji ir vecāki, kuri gaida Satversmes un likuma normu izpildi.

Ministrs arī nav mierā, ka citas ministrijas pēdējo gadu laikā ir saņēmušas prasīto finansējumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Piemēram, Satiksmes ministrija vairākkārt ir saņēmusi papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem nepilnu 16 miljonu latu apmērā, bet Zemkopības ministrijai vairāk nekā deviņu miljonu latu apmērā. Viņaprāt, Finanšu ministrijas argumenti, ka Izglītības un zinātnes ministrijas prasītās naudas summas ir pārāk lielas, neiztur kritiku. Dombrovskis ir nobažījies, ka Finanšu ministrijas nostājas un jautājuma novēlotās izskatīšanas dēļ, var tikt apdraudēta mācību līdzekļu nodrošināšana no 1.septembra.

Skaidrojot kritiku par jautājuma izskatīšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu valdības sēdei, Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka dokumenti ir sagatavoti un iesniegti savlaicīgi, bet Finanšu ministrija atbildi sniegusi tikai 12.jūlijā - dienā, kad dokumenti jāiesniedz iekļaušanai 16.jūlija Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, līdz ar to padarot par neiespējamu savlaicīgu dokumentu iesniegšanu.

Jau ziņots, ka papildu līdzekļi nepieciešami saistībā ar to, ka Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Izglītības likumā un to stāšanos spēkā ar šā gada 1.septembri. Lai nodrošinātu likuma izpildi, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir vajadzīgs papildu finansējums 537 112 latu apmērā.

FM speciālisti uzskata, ka IZM finansējumu mācību līdzekļu iegādei 2013.gadā var nodrošināt no pašreizējiem budžeta līdzekļiem, veicot finansējuma pārdali starp programmām. Saskaņā ar Valsts kases operatīvo mēneša pārskatu par šī gada pirmajiem sešiem mēnešiem IZM pamatbudžeta apakšprogrammas "Studējošo un studiju kreditēšana" veikto izdevumu izpilde no gada sākuma ir 173 674,78 latu apmērā jeb 5,5% no gada plāna, tai skaitā izdevumu pozīcijā "Procentu izdevumi" izpilde no gada sākuma ir 159 796,86 latu apmērā jeb 5,1% no gada plāna.

Tāpat ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs konstatējis, ka IZM budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijā pedagogu atalgojumam. Iztrūkums ir izveidojies nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas dēļ IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Sadarbības memoranda nosacījumu izpildei. Kopējā iztrūkuma summa ir 6 042 100 latu.

Latvijā

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, otrdien valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV)