Ceļu satiksmes drošības direkcija apņēmusies piegādāt Latvijas psihologiem vairāk nekā 16 tūkstošus potenciāli jaunu klientu.
Ministru kabineta noteikumos, kas regulē soda punktu piemērošanu, iecerēts, ka, sasniedzot konkrētu pārkāpumu skaitu, autovadītājiem obligātā kārtā būs jāapmeklē braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības.
Agresīvi braucēji psihologa vadībā desmit stundu ilgā kursā domās un runās par to, kas ir agresīva braukšana, mācīsies kontrolēt dusmas, atpazīt stresu, analizēs savu uzvedību uz ceļa. Protams, tas būs maksas pakalpojums.
Kam soda punktu mazāk, tiem kursu apmeklējums paredzēts brīvprātīgā kārtā. Cilvēku ieinteresētība ielūkoties savā autobraucēja dvēselē tiks veicināta, par diviem soda punktiem samazinot to skaitu. Savukārt sasniedzot astoņus soda punktus, uz kursiem būs jāiet obligāti. Izvairīšanās no tiem tiks sodīta ar vēl papildu diviem punktiem, un tad jau līdz tiesību pārlikšanai pietiks pat ar naskāku ātruma pārsniegšanu. Tas viss stimulēs izmantot satiksmes psihologu pakalpojumus. Vienīgā problēma, ka Latvijā speciālistus ar šādu specializāciju uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt (sakritības pēc arī šie daži vakar atradās komandējumos, atvaļinājumos un nebija sazvanāmi).
Arī CSDD šādu problēmu ir konstatējis, un laikam jaunajai kārtībai būs nepieciešams garāks pārejas periods. Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris skaidro, ka pamatideja ir nošķirot agresīvos braucējus no vienkāršiem pārkāpējiem – tādiem, kas ir izklaidīgi vai nemākulīgi, bet ne ļaunprātīgi. Šobrīd gan vieni, gan otri pēc noteikta soda punktu skaita sasniegšanas noklausās vispārēju kursu, kur atkārto teoriju, uzzina šo to par bīstamu braukšanu. Praktiski padarbojas arī laukumā. «Taču katram cilvēkam savas zāles,» skaidro J. Teteris, un tālab lielceļu huligāniem būtu jāiet arī pie psihologa, kā tas notiek ārzemēs. Tālāk – vai nu jātiek galā ar savām dusmām un agresiju, vai arī, piekrājot vēl dažus soda punktus, jāatvadās uz gadu no tiesībām. CSDD uzskata, ka darbam ar šiem cilvēkiem īpaša psihologu specializācija nav nepieciešama, jo runa taču ir par tik ikdienišķu lietu kā dusmu savaldīšana. Tomēr, ja uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā psihologu darbam ar agresīvajiem šoferiem pietrūks, sistēmu varēs sākt darbināt, kad augstskolas tādus izskolos. Normatīvā bāze tam būs jau gatava.
Arī Drošas braukšanas skolas vadītājs Artūrs Priednieks raizējas, kas būs tie speciālisti, kas savedīs kārtībā dusmīgo autovadītāju galvas, un cik lietderīgs būs viņu darbs. Vai ir jēga pieaugušam vīrietim stāstīt, ka braukt pie sarkanās gaismas nav pareizi, ja viņš to jau tāpat ļoti labi zina un tieši tāpēc arī brauc pie sarkanās? «Vēlme uzlabot drošības situāciju ir apsveicama. Pasaulē šāda kārtība nav nekas jauns, taču pie mums iecerētais modelis vēl ir neskaidrs,» secina A. Priednieks un pauž cerību, ka šis jauninājums neaizies tikpat greizā gultnē kā stāsts par fotoradariem. Paredzams, ka jaunā kārtība stāsies spēkā nākamgad.