Pieļautu kļūdu dēļ IZM budžetā izveidojies 6 miljonu latu iztrūkums
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) konstatējis, ka iepriekšējos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijās pedagogu atalgojumam, aģentūru LETA informēja izglītība un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola.
Iztrūkums esot izveidojies nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas dēļ, pildot IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sadarbības memoranda nosacījumus. Kopējā iztrūkuma summa ir 6 042 100 lati.
Lai novērstu budžeta iztrūkumu un nodrošinātu mērķdotāciju pedagogu algām pilnā apmērā, tuvākajā laikā IZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un vērsīsies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu mērķdotācijai, veicot budžeta grozījumus 2013.gada budžetā.
2013.gadā pedagogu darba samaksas nodrošināšanai papildus ir nepieciešami 6 miljoni latu. No tiem 3 miljonus latu ministrija nodrošinās, pārplānojot budžetu un pārvirzot ieekonomēto finansējumu no citām budžeta programmām, tostarp no apakšprogrammas "Studējošo un studiju kreditēšana". Savukārt nākamajiem diviem gadiem pedagogu algu mērķdotācijām IZM prasīs iztrūkstošos sešus miljonus latu katram gadam.
Kā liecina ministram iesniegtā informācija par situāciju ar mērķdotācijas finansējumu, 2013.gada janvārī par iztrūkuma faktu tika veikta dienesta pārbaude. Tās gaitā tika konstatēti būtiski trūkumi mērķdotāciju plānošanas procesā - nav pierādījumu, ka 2012.gadā budžeta sagatavošanas procesā tika veikti konkrēti aprēķini, pamatojoties uz ticamām prognozēm par mainīgajiem lielumiem, audzēkņu skaitu katrā izglītības pakāpē, pedagoģisko likmju skaitu, padziļināto programmu skaitu un citiem.
Tāpat konstatēts, ka 2013.gada budžeta plānošanas procesā netika nodrošināta pēctecība - atbildīgie darbinieki neveidoja un nenodeva dokumentētas lietas, kurās būtu pamatota lēmumu pieņemšanas procedūra, kā arī prognožu aprēķini tika veikti tikai uz vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības datu izmaiņām, neņemot vērā būtiskākās izmaiņas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaitā.
Dienesta pārbaudes komisija nebija konstatējusi tiešus pierādījumus kādas amatpersonas vainai un nekonstatēja objektīvu pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, taču ieteica veikt būtiskus kontroles pasākumus Mērķdotācijas plānošanas un sadales lēmumu pieņemšanas dokumentēšanā un pēctecības nodrošināšanā.