No apgrozības izņemtās lata monētas iznīcinās Šveices uzņēmumu apvienība

No apgrozības izņemtās lata monētas utilizēs Šveices uzņēmumu apvienība.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija liecina, ka no apgrozības izņemto monētu utilizācijai izraudzīta juridisku personu apvienība "Metallum Metal Trading Ltd." un "Eurocoin Recycling AG", kas abi ir Šveices uzņēmumi.

Plānotā līgumcena ir 2 947 435,73 lati bez pievienotās vērtības nodokļa. Publikācijā norādīts, ka līgumcena ir paredzamā summa, ko no monētu utilizācijas saņem Latvijas Banka.

Līgums paredz no apgrozības izņemto monētu utilizāciju, kas ietver deformēšanas iekārtas nomu, iekārtas uzstādīšanu, iekārtas darbības tehnisko nodrošināšanu, Latvijas Bankas darbinieku apmācību darbam ar iekārtu, iekārtas demontāžu, mucu nodrošināšanu no apgrozības izņemto monētu uzkrāšanai un deformēto monētu uzglabāšanai un transportēšanai, kā arī deformēto monētu izvešanu un pārkausēšanu.

Uzņēmums monētu utilizācijai tika izraudzīts slēgtā konkursā.

Latu monētas, kā arī latu banknotes tiks iznīcinātas, jo Latvija nākamgad pievienosies eirozonai. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.

Pārejot no latiem uz eiro, Latvijā būs jāapmaina 59 miljoni banknošu 1,16 miljardu latu vērtībā un 488 miljoni monētu 73 miljonu latu vērtībā, liecina centrālās bankas aplēses.

Eiro banknotes visā eirozonā ir vienādas. Pievienojoties eirozonai, Latvija tās aizņemsies no kādas centrālās bankas eirosistēmā.

Savukārt eiro monētas ir atšķirīgas katrā eirozonas valstī. Latvijas eiro monētas kals Bādenes Virtembergas Valsts kaltuve Vācijā, un uz tām būs atainoti Latvijas simboli. Uz Latvijas viena un divu eiro monētu reversa būs attēlots tautumeitas portrets no pirmskara Latvijas piecu latu monētas, uz 10, 20, 50 centu monētām būs Latvijas lielā ģerboņa attēls, uz viena, divu un piecu centu monētām - Latvijas mazā ģerboņa attēls.

Latvijā

Rudenī darba pilnas rokas ir ne vien zemniekiem, lauksaimniekiem un mazdārziņu īpašniekiem, bet arī pilsētvides uzturētājiem. Kaut arī šajā nedēļas nogalē jau sola pirmo sniegu, tomēr pēc tam atgriezīšoties siltāks laiks, lai ikviens vēl pagūtu apdarīt pēdējos rudens darbus, pirms iestājas ziema. Ko noteikti vēl vajadzētu pagūt dārzā, pļavās un pilsētā?

Svarīgākais