Mudina visu skaidro naudu uzticēt bankām
Eiro ieviešanas brīdī iedzīvotājiem visparocīgāk būtu visu skaidro naudu latos uzticēt bankām, lai naktī uz nākamā gada 1. janvāri valūtas maiņa notiktu automātiski. Taču bēdīgie Krājbankas un Parexbankas precedenti, kas būtiski iedragājuši sabiedrības uzticēšanos banku sektora, daudzus iedzīvotājus var atturēt no šī soļa, priekšroku dodot elementārai naudas iztērēšanai vai arī stāvēšanai rindā, mainot skaidru naudu.
Komercbankas mudina iedzīvotājus savlaicīgi domāt par naudas maiņas procedūru, visu skaidro naudu iemaksājot banku kontos. Tomēr lielākā daļa jeb aptuveni trešdaļa iedzīvotāju plāno skaidro naudu nevis mainīt, bet gan iztērēt. Tā teikt — lai ganla nesāp. Tieši tādēļ komercbankas brīdina — laikus nesagatavojoties, uzņēmumi riskē noslīkt skaidrā naudā, jo ap Ziemassvētkiem veikalniekus sagaidot skaidras naudas lavīna. Tāpat finansisti brīdina, ka gada nogalē bankās var veidoties milzīgas rindas, kurās latus pret eiro vēlēsies iemainīt gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji.
Tiesa, neuzticoties banku sektoram, daļai iedzīvotāju biedēšana ar garām rindām var nekļūt par pietiekošu argumentu, lai visus uzkrājumus uzticētu bankām. Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sarunā ar Neatkarīgo gan uzsver, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas iedzīvotāji kopumā ir daudz aizdomīgāki un neuzticas ne tikai bankām, bet arī politiķiem, valstij utml. „Iespējams, kādam bažas par banku drošumu tik tiešām var būt lielākas nekā racionāli argumenti, taču kopumā, domāju, ka vēlme ātri un ērti veikt valūtas maiņu ņems virsroku,” prognozēja eksperts. Tāpat viņš akcentēja, ka Latvijā skaidras naudas īpatsvars noteikti ir lielāks nekā vidusmēra Šveices vai Vācijas ekonomikā, kas, savukārt varētu nozīmēt garākas rindas valūtas apmaiņai.
Tikmēr Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis Neatkarīgajai akcentēja — prognozēt iedzīvotāju uzvadību ir grūti, tomēr bankas gatavojas tam, ka gada nogalē naudas iemaksa kontos strauji pieaugs. „Tas, vai cilvēki izlems iemaksāt savus uzkrājumus bankās, lielā mērā būs atkarīgs no viņu izpratnes, zināšanām un motivācijas. Pirmkārt, ir jāapzinās, ka valsts garantē ikvienu noguldījumu līdz 70 tūkstošiem latu, tādēļ baidīties par uzkrājumu drošību nav pamata. Tāpat ir jāsaprot, ka skaidras naudas fiziska apmaiņa kādā no bankas filiālēm var nozīmēt gan ilgu stāvēšanu rindā, gan bailes par laupīšanu vai zādzību. Salīdzinot alterntīvas, izdarīt izvēli būs viegli,” bija pārliecināts M. Bičevskis.
Arī Swedbank valdes loceklis Daniils Rolovs vakar medijiem uzsvēra, ka visparocīgāk pāreju no latiem uz eiro ir veikt ar bezskaidras naudas operācijām. „Galvenā lieta, kas jāatceras iedzīvotājiem, — mazāk turēt savā maciņā skaidru naudu. Vēlams, lai visa nauda stāvētu bankas kontā, un tad galva nesāpēs. 31. decembrī visa nauda no latiem konvertēsies uz eiro un nebūs nekādu problēmu. Problēmas radīsies tikai tur, kur parādīsies skaidra nauda,” bija pārliecināts bankas pārstāvis.
Jāatgādina, ka Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome ir pieņēmusi galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā. 2014. gada 1.janvārī Latvija kļūs par 18. eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.