Finanšu policija atsaka Zaharjina lūgumu sākt kriminālprocesu pret Lipmanu

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde ir noraidījusi "Liepājas metalurgs" (LM) lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina lūgumu sākt kriminālprocesu pret citu lielo šī uzņēmuma akcionāru Kirovu Lipmanu, raksta portāls "pietiek.com".

Zaharjina iesnieguma pamatā bija Lipmana pret viņu tiesā celtā prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz 1 950 550 LM akcijām un to atdošanu, ko par pamatotu atzinusi pirmās instances tiesa. Prasības pieteikumā Lipmans bija norādījis, ka 2003.gadā kļuvis par 4 950 553 uzņēmuma LM akciju īpašnieku, bet 2003.gada 24.septembrī 1 950 550 akcijas uz uzticības darījuma pamata uz laiku nodevis Zaharjinam, kurš tās tā arī neesot atdevis.

"Prasības pieteikumā Lipmans norāda, ka fiduciārais (uzticības) darījums esot ticis noslēgts uz mutvārdu vienošanās pamata un ka atbilstoši vienošanās Lipmans neesot nodevis šīs akcijas īpašumā, tādēļ līdz pat šim brīdim ir šo 1 950 550 akciju īpašnieks. Kā izriet no Lipmana iesniegtā prasības pieteikuma, tad 1 950 550 akciju vērtība ir vismaz 1 950 550 latu apmērā," norādīts Zaharjina iesniegumā. Taču savā amatpersonas deklarācijā par 2003.gadu Lipmans nav norādījis ne to, ka viņam būtu piederējušas 4 950 553 LM akcijas, ne to, ka viņš būtu slēdzis darījumus par 1 950 550 akcijām.

"Saskaņā ar publiski pieejamo Lipmana valsts amatpersonas kārtējo deklarāciju par 2003.gadu ir norādīts, ka Lipmanam pieder tikai 3 000 095 LM akcijas. Minētajā deklarācijā nav norādīti jebkādi darījumi, kuru summa būtu 1 950 550 latu apmērā vai darījumi ar LM emitētajām 1 950 550 akcijām," iesniegumā norādījis Zaharjins. No tā savukārt esot izdarāmi divi dažādi secinājumi: vai nu Lipmans pretlikumīgi nav norādījis savā deklarācijā informāciju par darījuma veikšanu 1,95 miljonu latu apmērā un to, ka viņam piederējušas 1 950 550 LM akcijas, vai arī šāds darījums nemaz nav pastāvējis un Lipmanam nemaz nav piederējušas 1 950 550 uzņēmuma akcijas.

Tāpat Zaharjina iesniegumā bija norādīts uz to, ka no 2007.gada Lipmans ir uzrādījis viņa īpašumā esošo akciju pieaugumu, "pie kam ir pamanāms, ka šis pieaugums katru gadu līdz 2011.gadam ir bijis tāds, kas prasīja šo akciju iegādes darījumus deklarēt valsts amatpersonas deklarācijas ailē - darījumi virs 20 minimālajām mēnešalgām".

"Saskaņā ar jauno Krimināllikuma (KL) redakciju, atbildība par KL 219.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir paredzēta tāda, kas ļauj to kvalificēt kā kriminālpārkāpumu (saskaņā ar KL 7.panta otro daļu). Saskaņā ar KL 56.panta pirmās daļas 2.punktu noilgums par kriminālpārkāpumu iestājas divu gadu laikā no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas. Līdz ar to krimināltiesiskā aspektā vērtējamas būtu Lipmana iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas no 2011.gada, jo deklarācijas valsts amatpersonām ir jāaizpilda līdz tekošā gada 1.aprīlim un tiesu judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka atbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu mantiska satura deklarācijā iestājas artās iesniegšanas brīdi," iesniegumā bija norādījis Zaharjins.

Zaharjina ieskatā bijušais kompanjons izdarījis krimināli sodāmu nodarījumu: "Līdz ar to Lipmans savu 2011.gada un 2012.gada valsts amatpersonu deklarācijās ailē "Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri" nav norādījis LM 1 950 550 akcijas ar to kopējo vērtību 1 950 550 lati, tādējādi izdarot noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 219.panta otrajā daļā". Tāpat savā 2011.gada valsts amatpersonas deklarācijā Lipmans, salīdzinot ar 2010.gadu, ir norādījis LM akciju pieaugumu par 127 935, kas pēc akciju nominālvērtības nozīmē Lipmana aktīvu pieaugumu par 127 935 latiem. Lipmana amatpersonas deklarācijā neesot norādītas nekādas ziņas, līdz ar to Lipmans VID esot paziņojis, ka viņam šādu darījumu nav bijis.

"Komerclikumā 237.pants (akciju apmaksa), 238.pants (akciju atsavināšana) un 250.pants (pamatkapitāla palielināšana) viennozīmīgi nosaka, ka akcionāra akciju skaita palielinājums ir iespējams tikai un vienīgi ar pirkuma līguma palīdzību. Saskaņā ar Lipmana deklarēto informāciju, Lipmans nav pēdējā laikā pieteicies un ticis apstiprināts mantojuma tiesībās. Līdz ar to, lai Lipmans varētu iegūt īpašumā akcijas, viņam tās ir jāpērk," iesniegumā skaidrojis Zaharjins. Līdz ar to, viņaprāt, "pastāv reāla iespēja, ka arī šajā daļā Lipmans ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, nedeklarējot pārskata periodā darījumus virs 20 MK noteiktajām minimālajām mēnešalgām, kas paredzēts KL 219.panta otrajā daļā".

Pamatojoties uz šiem faktiem un aplēsēm, Zaharjins bija lūdzis ne tikai sākt kriminālprocesu par Lipmana izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas kvalificējams pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas, bet arī noskaidrot, vai Lipmans, būdams valsts amatpersona, nav "izdarījis citus noziedzīgus nodarījumus par kuriem ir paredzēta atbildība Krimināllikumā".

Krimināllikuma 219.panta 2.daļa nosaka, ka "par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu".

Latvijā

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais