Indeksēs pensijas. Pensionāri tomēr sacelsies

 

Nevienam Saeimas deputātam nebalsojot pret pensiju likuma grozījumiem, Saeima pieņēma lēmumu jau šoruden indeksēt pensijas, kuras nepārsniedz 200 latu. Būs viens izņēmums – politiski represētās personas, kurām pensijas indeksēs neatkarīgi no to apmēra.

Saeimas debates par šo jautājumu parādīja, ka deputāti cenšas to nepadarīt par politisku, taču tas tomēr tāds ir un paliek, jo, aizstāvot politiski represēto tiesības, atsevišķas politiskās partijas cenšas sist sev uz pleca un teikt: tieši mēs to panācām.

Latvijas Pensionāru federācija, lai gan panākusi ārkārtas pensiju indeksāciju, nav apmierināta un septembrī rīkos pensionāru protesta pasākumu. Savukārt Labklājības ministrija sāk darbu pie pensiju indeksācijas izmaiņām, lai šo procesu padarītu sociāli taisnīgāku, piemēram, gadījumā, ja indeksē pilnīgi visas pensijas, mazās palielinātu ar lielāku indeksu.

Saeimas ārkārtas sēde neradīja nekādu pārsteigumu, jo jau iepriekš bija panākta vienošanās, ka indeksācija šoruden ir iespējama, grozījumus pensiju likumā bija apstiprinājusi valdība. Pensionāru federācijas priekšlikumam indeksēt pensijas, kuras nepārsniedz 250 latu, ne debatēs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, ne valdības līmenī atbalsta nebija. Vienīgais pārsteigums parādījās jau pagājušajā nedēļā tajā pašā Sociālo jautājumu komisijas sēdē, kur izskatīja arī Latvijas Politiski represēto apvienības priekšlikumu indeksēt pensijas visiem represētajiem neatkarīgi no pensijas apmēra. Jāatgādina, ka sākotnēji komisija noraidīja šo priekšlikumu, taču pēc atkārtotām debatēm par dažādiem priekšlikumiem nāca priekšlikums arī šo ierosmi pārbalsot, un ar opozīcijas (ZZS, Saskaņas centrs) un viena Nacionālās apvienības deputāta balsi tika nolemts represēto pensiju indeksācijas jautājumu virzīt kā komisijas priekšlikumu uz plenārsēdi.

Tieši politiski represēto pensiju indeksācija vakar ārkārtas sēdē arī raisīja plašākās debates. Deputāts Ilmārs Latkovskis (VL!– TB/LNNK), kurš atbalstīja visu represēto pensiju indeksāciju arī Sociālo lietu komisijā, sacīja: «Ja runa ir par kādu izņēmumu vai ja dažs saka: «Izredzētos te ir atraduši» –, tad man ir jāatgādina, ka šo izredzēto saraksti tika sastādīti pārsvarā 1941., 1949. gadā un dažos citos gadījumos [..]. Mūsu brīvvalsts, protams, nav varējusi pilnībā šo izredzētību kompensēt, un tas acīmredzot nav arī iespējams. Bet mums veidojas situācijas, kad šie lielie vēsturiskie notikumi tomēr ir jāliek par pamatu.» Savukārt deputāts Boriss Cilevičs (SC), aicinot kolēģus nepolitizēt šādus jautājumus, teica: «[..] Mums jārūpējas par visiem Latvijas cilvēkiem, īpaši par mazaizsargātām personām, kam ir visvairāk vajadzīgs valsts atbalsts, un neapšaubāmi politiski represētās personas ietilpst tieši šajā vismazāk aizsargātajā kategorijā.»

Lai gan labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) pauda viedokli, retoriski jautājot, vai «ir labi šajā ārkārtas indeksācijā taisīt izņēmumus, ko mēs iezīmējam pēc vienas noteiktas kategorijas, kam ir saistība ar atsauci uz vēsturi, un šo indeksāciju saistīt ar politiski definētu grupu, nevis ar grupu, kas ir izvēlēta pēc objektīviem rādītājiem, proti, pēc vajadzībām », pensija šāda pensiju likuma grozījuma rezultātā tiks palielināta arī viņas vīram Jurim Viņķelim, kurš kā politiski represētais saņem pensiju virs 1100 latiem. Kopumā šā gada indeksācijai nepieciešami 10,2 miljoni latu, bet represēto personu pensiju indeksācija vēl papildus prasīs 200 000 latu.