Koalīcijas padomes sēdē tika runāts arī par situāciju ar AS "Liepājas metalurgs", un, kaut arī koalīcijas pārstāvji cer uz pozitīvu jautājuma risinājumu, tomēr viņiem ir zināmas bažas saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa plānu un iespējamo maksātnespējas procesu.
Pēc koalīcijas padomes sēdes Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem sacīja, ka pamatā šodienas sanāksmē Ekonomikas ministrija un piesaistītie konsultanti "Prudentia Advisers" sniedza to pašu informāciju, kas iepriekš bija sniegta valdības sēdē. Tomēr, ņemot vērā, ka neatkarīgie deputāti valdībā nav pārstāvēti, viņi vēlējās ar šo situāciju iepazīties.
Kā pastāstīja pie frakcijām nepiederošais deputāts Viktors Valainis, šis informatīvais ziņojums neatkarīgos deputātus interesēja, tāpēc viņi lūdza, lai arī viņiem izskaidro situāciju un informē, "ar ko mums jārēķinās turpmākajās dienās". Atbildīgajām amatpersonām un piesaistītajām organizācijām pie frakcijām nepiederošie deputāti izteica savas šaubas, ko esot pauduši jau iepriekš.
Taujāts, kādas šīs šaubas ir, Valainis skaidroja, ka jautājumi ir saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesu un to, vai izvērtēti visi riski, savukārt gadījumā, ja tiks sākts maksātnespējas process, - kādas ir iespējas saglabāt uzņēmuma darbību, lai tas "netiktu atsevišķi pa aktīviem izpārdots". Pagaidām process virzās, un neatkarīgajiem deputātiem neesot nekādu iebildumu.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš savukārt pauda, ka būtisks jautājums no VL-TB/LNNK puses bija saistīts ar darbinieku atalgojuma izmaksu, un piesaistītie konsultanti esot pauduši, ka jūlijā atalgojuma izmaksa tiks nodrošināta. "Ceru, ka tas arī tiks izpildīts," piebilda Bērziņš.
Patlaban ir laiks, lai turpinātu meklēt risinājumus saistībā ar tālāko "Liepājas metalurga" nākotni, norādīja Bērziņš, piebilstot, ka jāskatās pozitīvi uz iespējamiem risinājumiem, jo valdība devusi uzticības mandātu piesaistītājiem konsultantiem un, cerams, "viņi šo mandātu arī izmantos un sasniegs rezultātu".
Tikmēr Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters akcentēja, ka tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrāde nekad nav vienkārša, īpaši ņemot vērā, ka šajā gadījumā sapratne starp kreditoru klubu un akcionāriem "nav ideāla" un patlaban nav rasts kopsaucējs, par ko varētu vienoties.
Jebkurā gadījumā ir vismaz divi risinājumi, klāstīja Demiters. Proti, tiesiskās aizsardzības procesa plāns var tikt izstrādāts un akceptēts. Ja tas netiek izdarīts, tad iespējams maksātnespējas process, kurā varētu būt dažādi riski saistībā ar ķīlas nodrošinājumu un to, kas tālāk notiks ar strādājošajiem. Politiķis arī piebilda, ka nevar būt pārliecības par to, ka tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrāde un akceptēšana beigsies pozitīvi.
Jau ziņots, ka pašreizējo AS "Liepājas metalurgs" akcionāru pretdarbības dēļ tiek kavēta investoru piesaiste, 2.jūlijā pēc valdības sēdes teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Patlaban notiek darbs vairākos virzienos, no kuriem svarīgākais ir darbs tiesiskās aizsardzības procesā, lai sagatavotu uzņēmumu restrukturizācijai. Pūce informēja, ka ir saņemti vairāku potenciālo investoru piedāvājumi, taču esošo akcionāru pretdarbība kavē investoru piesaisti.
"Liepājas metalurga" kreditoru kluba piesaistītā finanšu konsultanta "Prudentia Advisers" asociētais direktors Ivars Pinkulis sacīja, ka patlaban notiek sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, tajā skaitā arī ar "Liepājas metalurga" akcionāru Zaharjina un Kirova Lipmana piesaistītajiem investoriem. Patlaban ir noslēgti četri konfidencialitātes līgumi ar potenciālajiem investoriem, bet ir vēl vairāki investori, kuri ir izrādījuši interesi par uzņēmumu un ar kuriem notiek sarunas.
Viņš piebilda, ka valdības izveidotā darba grupa turpinās strādāt ar uzņēmumu un investoriem līdz tiesiskās aizsardzības procesa plāna iesniegšanas termiņam, kas ir 26.jūlijs.
Pinkulis norādīja, ka potenciālā investora piesaiste ir tiešā mērā saistīta ar esošo akcionāru vēlmi sadarboties. "Akciju iegāde ir iespējama tikai no esošajiem akcionāriem, jo neviens viņiem šīs akcijas nevar atņemt. Ja viņi vēlās tās pārdot kādam konkrētam investoram, tad tās ir viņu tiesības," sacīja Pinkulis.
Jautāts, kas notiks ar uzņēmumu pēc 26.jūlija, Pinkulis sacīja, ka kreditoru vairākums var balsot par tiesiskās aizsardzības procesa plāna sagatavošanas termiņa pagarināšanu vēl uz vienu mēnesi. "Ja tas nenotiek, tad diemžēl viens no scenārijiem ir arī maksātnespēja," skaidroja Pinkulis.
Jautāts, vai fakts, ka Zaharjina un Iļjas Segala akcijas tiesa ir apķīlājusi, var kavēt investora piesaisti, Pinkulis sacīja, ka tas apgrūtina investora piesaisti un tiesiskās aizsardzības procesa plāna apstiprināšanu, taču tas neizslēdz ne investora piesaisti, ne tiesiskās aizsardzības procesa plāna apstiprināšanu.
"Liepājas metalurga" pārstāvji norādījuši, ka šā gada 27.jūnijā Ekonomikas policija pieņēma lēmumu arestēt "Liepājas metalurga" akcijas, kas piederēja Zaharjinam un Segalam. Uzņēmums nešaubās, ka tuvākajā laikā šis juridiski nekorektais lēmums tiks pārsūdzēts, taču jau tagad esot skaidrs, ka daudzu mēnešu intensīvais darbs, lai piesaistītu investoru un glābtu rūpniecības uzņēmumu, ir norakstāms.
Kā vēstīts, AS "Liepājas metalurgs" lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs Zaharjins pirms nepilna mēneša savam vecākajam brālim Valērijam uzdāvinājis piecus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība bijusi gandrīz deviņi miljoni latu.
Arī otrs lielais metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" akcionārs Segals šā gada maija beigās veicis dāsnu dāvinājumu, savu Jūrmalas villu uzdāvinot divpadsmitgadīgajam dēlam.
Jau ziņots, ka līdz valdības noteiktā termiņa - 31.maija - beigām viens no uzņēmuma akcionāriem Kirovs Lipmans neparakstīja valdības un kreditoru piedāvāto vienošanos, bet Segals un Zaharjins ir atsūtījuši vienošanos ar būtiskiem labojumiem, kas tika nodoti izvērtēšanai juristiem.
Saskaņā ar kreditoru kluba izvirzītajām prasībām visiem trim "Liepājas metalurga" lielākajiem akcionāriem bija jāparaksta vienošanās par turpmāk veicamajām darbībām uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijai, tostarp attiecībā uz akciju pārdošanu, saistību restrukturizāciju, uzņēmuma vadības nomaiņu u.c.
Vienošanās paredzēja visu trīs lielāko akcionāru - Zaharjina, Segala un Lipmana - akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra puses.
Valdība 23.aprīlī izveidoja darba grupu, kas koordinē "Liepājas metalurga" problēmu risināšanu. Darba grupas galvenie uzdevumi ir no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinēt nepieciešamos pasākumus "Liepājas metalurga" situācijas risināšanai un izstrādāt risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā.