Gāzes apgādes uzņēmums AS "Latvijas Gāze" (LG) no 1997. līdz 2012.gadam veikusi 253,3 miljonu latu investīcijas, šodien akcionāru sapulcē informēja LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis.
Vislielākās investīcijas veiktas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē - 76,9 miljoni latu. Investīcijas gāzes krātuvē, pēc Dāvja teiktā, ļāvušas to izveidot par modernu objektu, kas ļauj nodrošināt visu Baltijas reģionu un Krievijas rietumus. No šī gada Inčukalna gāzes atdeves jauda palielināta līdz 30 miljoniem kubikmetru diennaktī.
LG Latvijā kopumā ir 442 234 klienti. Kopumā 2012.gadā realizēti 1,5 miljardi kubikmetru gāzes. No tiem 956 miljoni kubikmetru jeb 65,3% realizēts Rīgas iecirknī.
Liepājas iecirknī realizēti 7,7%, Daugavpils - 6,6%, Jelgavas - 5,9%, Cēsu - 5,2%, Jūrmalas - 2,8%, Jēkabpils - 2,7%, Ogres - 2,3%, bet Bauskas iecirknī - 1,5% gāzes.
Dāvis uzsvēra, ka uzņēmums aizvadījis ļoti sekmīgus pēdējos piecus gadus. Ir attīstīta Inčukalna pazemes gāzes krātuve, veikta maģistrālo gāzes vadu diagnostika u.c. Pēc Dāvja teiktā, šobrīd varot droši apgalvot, ka LG ir spējīga nodrošināt patērētājus ar stabilām gāzes piegādēm un uzņēmuma sistēmas strādā droši un stabili.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka pagaidām Eiropas Savienība nav izlēmusi, kur atradīsies reģionālais dabasgāzes terminālis. Spriežot pēc gāzes patēriņa, tam vajadzētu atrasties Somijā. Kā informēja Dāvis, Somijā dabasgāzes patēriņš ir 3,8 miljardi kubikmetru, bet, piemēram, salīdzinot ar to Igaunijā - 0,7 miljardi kubikmetru.
Pašlaik arī pilnībā neesot skaidrs, kas notiks ar Polijas un Lietuvas gāzesvadu. Dāvis uzskata, ka laikā, kad Lietuva ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, iespējams, šis lēmums tiks pieņemts un gāzesvads tiks būvēts. Tas ir stratēģiski svarīgs objekts visām Baltijas valstīm, it sevišķi Latvijai un LG, jo tad pilnībā būs iespējams izmantot Latvijas maģistrālo gāzesvadu sistēmu un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, skaidroja Dāvis.
Kā ziņots, šodien AS "Latvijas Gāze" akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par 2012.gada peļņas sadalīšanu.
Akcionāri apstiprināja "Latvijas Gāzes" tīro peļņu - 22 941 560 latu apmērā. Sadalāmā peļņas daļa noteikta 21 351 392 lati. No šīs summas 19,95 miljonus latu jeb 50 santīmus par katru akciju izmaksās akcionāriem dividendēs. Savukārt 1,4 miljonus latu iekļaus "Latvijas Gāzes" rezervēs.
Akcionāri arī ievēlēja uzņēmuma padomi Kirilu Seļezņovu, Jeļenu Karpeļu, Juri Savicki, Vladu Rusakovu, Uvi Fipu, Mario Nullmeieru, Matiasu Kolenbahu Nikolaju Dubiku, Jeļenu Mihailovu, Ahimu Zaulu un Raineru Linku.
Jau ziņots, ka "Latvijas Gāzes" peļņa pērn bija mazāka nekā 2011.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 27,2 miljonus latu.
Pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 427,4 miljoniem latu, kas ir par 21% vairāk nekā 2011.gadā.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".