Pēc tiesāšanās teju trīs gadu garumā Carnikavas novada dome vienlaikus tikusi pie diviem izpilddirektoriem. No viena – Raimonda Garenčika – pašvaldība nespēj atbrīvoties, savukārt otru – Imantu Pastoru – grib paturēt, bet nedrīkst, jo štatu sarakstos divi izpilddirektori nav paredzēti.
Abiem Carnikavas izpilddirektoriem ir kas kopīgs, proti, draņķīgs raksturs.
Vecā politkara sekas
R. Garenčika necenzētā leksika, ko nācās uzklausīt pašvaldības dārzniecei un strādniekam, nav vienīgais iemesls, kādēļ izveidojies šis juridiskais kāzuss. Izpilddirektoru nomaiņa bija domē ievēlēto partiju karadarbības sastāvdaļa. Zaļzemnieki toreiz sabloķējās ar tēvzemiešiem un izstūma no vadības demokrātus, pie kuriem piederēja arī R. Garenčiks. Bet lamāšanos uz kolēģiem tas tik un tā neattaisno, un, cik zināms Neatkarīgajai, arī daudzi carnikavieši bija nemierā ar šo izpilddirektoru. Viņš valdonīgi uzvedies, mūždien piekasījies par sīkumiem: tad zāle par garu, tad žogs par tālu; pat brīvdienās pastaigājoties apkārt. Vārdu sakot viņam patīk priekšniekot.
Ar deputātu lēmumu R. Garenčiks tika atbrīvots no amata. Sākās tiesāšanās, domei šai sparingā veicās labāk, līdz Augstākā tiesa nosūtīja lietu uz atkārtotu izskatīšanu Apgabaltiesā, un nule saņemts jaunākais – 26. jūnijā – taisītais spriedums, kas šokējis domes vadību. Izpilddirektors ne vien uz karstām pēdām atjaunojams darbā, bet arī dāsni atalgojams par visu tiesāšanās laiku. Izmaksājamā summa ir 31 260 lati, un papildus viņam pienākas arī neizmantotais atvaļinājums.
Domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica ir nikna uz Latvijas tiesu sistēmu, kas lietu nav spējusi izskatīt saprātīgā termiņā, bet tagad pašvaldībai liek par to maksāt. Tagad atlikusi iespēja pārsūdzēt lietu kasācijas kārtībā, un dome apsver iespēju arī vērsties Satversmes tiesā. Augstākā tiesa atmeta lietu pārskatīšanai, jo pieļāva, ka uzteikums R. Garenčikam bijis politiski motivēts. D. Jurēvica to arī neapstrīd, jo visi deputātu pieņemtie lēmumi pēc būtības ir politiski. Problēma ir apstāklī, ka uz domes ieceltu un domes atceltu izpilddirektoru attiecas arī Darba likuma normas, un tās paredz citādu atstādināšanas procedūru.
Kabinets – uzgaidāmā telpa
Sliktākais šai stāstā ir tas, ka savulaik izmestā darbinieka atgriešanās radījusi naidpilnu gaisotni darbavietā. «Jūs pat nevarat iedomāties, kas tagad notiek domē!» saka priekšsēdētāja. Bet notiek tā – R. Garenčiks katru dienu atnāk uz darbu un sēž apmeklētāju pieņemšanas zālē, jo darba vietu – ne galdu, ne datoru, nemaz nerunājot par kabinetu – vadība nav piešķīrusi. Tajā pašā laikā viņam jau prasīta pirmā atskaite par jaunākajiem darba sasniegumiem. Skaidrs, ka sastrādāšanās šādos apstākļos ir neiespējama.
Izpilddirektora kabinetā pašlaik atrodas no amata vēl neatceltā I. Pastora mantas un faili, bet viņš pats devies atvaļinājumā. Neatkarīgā lūkoja noskaidrot, vai tas saistīts ar konkurenta atgriešanos, taču acīmredzot sliktas manieres ir iekļautas Carnikavas izpilddirektora amata aprakstā. I. Pastors uzburkšķēja, lai zvanot juristiem, un vairākkārt atkārtoja, ka atrodas atvaļinājumā – ar domu, lai neviens šajā īpašajā periodā neuzdrīkstas traucēt viņa mieru.
Protams, šāda nelaipnība nieks vien ir, salīdzinot ar R. Garenčika vairākstāvu lamu kombinācijām dažādās valodās, ko viņam inkriminēja. Un sarunā ar Neatkarīgo viņš arī nenoliedza, ka dārznieci pirms trim gadiem kārtīgi izlamājis. Viņa vairākas reizes neklausīja izpilddirektora pavēlēm attiecībā uz koku vainagošanu, likusi neklausīt arī strādniekam: «Es godīgi pateicu visu, ko par viņu domāju. Neesmu ne bandīts, ne zeks, bet tā jau bija kaut kāda sabotāža!»
Nemāk atlaist pareizi
To, ka kādreizējam saraksta biedram ir smags raksturs, atzīst arī deputāts Imants Krastiņš, kurš tagad darbojas opozīcijā. Taču lamāšanās neesot tāds pārkāpums, lai izmestu no darba. Tas bijis vienkārši iegansts. Arī pats I. Krastiņš tolaik šķīrās no mēra vietnieka amata, tikai viņu, kā vēlētu amatpersonu, Darba likums neaizstāvēja. Garenčiku aizstāv. Tā arī ir galvenā īpatnība, kas pašvaldībām jāņem vērā, ja tās vēlas atbrīvoties no sliktiem darbiniekiem.
Juriste Kristīne Jaunzeme specializējas pašvaldību jautājumos un secina, ka pašvaldības nemāk juridiski korekti noformēt dokumentus. Tāpēc pat gadījumos, kad atlaižamo darbinieku pārkāpumi ir ļoti nopietni, tiesās mēdz rasties problēmas. Darba likumā noteiktajām procedūrām ir jābūt precīzi ievērotām. Vispirms brīdinājums, tad rājiens un tikai pēdējais – atbrīvošana. Par konkrēto gadījumu un tiesas apsvērumiem varēšot spriest tikai pēc pilnā sprieduma saņemšanas. Bet līdz tam galvenais esot nepārsteigties – lai arī otram izpilddirektoram I. Pastoram nebūtu pamata sūdzēt pašvaldību tiesā.
Pašlaik domē jau tiek meklēti dažādi pagaidu vai rezerves risinājumi. Ir izveidots jauns amats. Administrācijas vadītājs varētu kļūt I. Pastors, bet R. Garenčiks tad paliktu izpilddirektors bez rakstāmgalda.
Vēl papildu jautrībai opozīcija no Reģionu alianses solās rosināt, lai R. Garenčikam izmaksājamo naudu samestu paši deputāti – tie, kuri balsoja par viņa atbrīvošanu. Tikmēr pats R. Garenčiks iesniedzis vadībai lūgumu piešķirt viņam ikgadējo atvaļinājumu triju mēnešu garumā.