Pirmās gailenes Laila mežā atradusi jau 10. jūnijā, un sanākusi kārtīga sēņu mērce, savukārt Antra Glāzšķūnī 23. jūnijā uzgājusi krimildes un bekas. Arī gaileņu tirgotāji nesūdzas ne par ražu, ne pircēju trūkumu.
Dabas muzeja botāniķe Laura Grīnberga neuzskata, ka šis būtu tik ražīgs sēņu gads, ka to varētu dēvēt par izņēmumu. «Ja ir karsts un lietains, tad tie ir gailenēm normāli augšanas apstākļi. Nav dzirdēts, ka šis būtu kāds īpašs sēņu gads. Ja nu varbūt kādā Latvijas pusē,» viņa saka. Piemēram, Vidzemē no gailenēm ne smakas neesot, bet, ja citviet nolijis mitruma rekords un piedzīvots karstuma rekords, kāpēc lai sēnes neaugtu. Protams, aug! L. Grīnberga ir pārliecināta, ka Kurzemes pusē sēnēm noteikti jābūt.
Šogad sēnes izaugušas un zemenes ienākušās agrāk. Dabas muzejā zemeņu izstādes laikā apmeklētāji brīnījušies, ka parasti ap Jāņiem šīs ogas vēl ir retums, bet šogad jau pēc Jāņiem raža gājusi mazumā. «Teorētiski varētu arī citas sēnes sagaidīt agrāk, bet visu nosaka klimatiskie apstākļi. Ja uznāks liels aukstums vai jūlijs būs ļoti sauss, tad sēņu nebūs. Tās būs sažuvušas un tārpainas,» pieļauj Dabas muzeja bioloģe.
Pagaidām mikologiem nav informācijas par kādu jaunatklātu vai Latvijā līdz šim neredzētu sēņu sugu. Pērn kādā piemājas dārzā atrastas trifeles, un tā nu bijusi sensācija. Cilvēki nākuši uz Dabas muzejā iekārtoto sēņu izstādi, lai aplūkotu atradumu. Tāds mazs un červeļains tas atradums gan bijis, toties unikāls. Pēc informācijas par Cēsu novadā uzieto trifeli arī citiem šķitis, ka viņi ieraudzījuši šo delikatesi, bet tās bijušas briežu trifeles, neēdamas sēnes. Latvijā vairākās vietās tiek speciāli audzētas trifeles, bet pērn atrastās bija savvaļā augošas. Tās augušas uz koku saknēm.
L. Grīnberga saka – ja atklāj kādu jaunu sēņu sugu, tā visbiežāk līdzinās suņu sēnei, tāpēc cilvēki tādai nepievērš uzmanību. Šī informācija ir svarīga mikologiem, kuri par atradumu informē savās konferencēs un uzraksta zinātnisku publikāciju.